Gribēju palielīt divus vienkāršus instrumentus, kas man visu šo būvniecības laiku uzticīgi ir pavadījuši kopā ar mani un strādājuši tik pat cītīgi kā es pats. Tas ir mans paštaisītais rīvdēlis un mazais līmeņrādis, kas patīkamas sagadīšanās pēc ir Stanley torpedo 200mm. Patīkama sagadīšanās tāpēc, ka speciāli negāju un nemeklēju kur tādu līmeņrādi nopirkt, bet tagad esmu ļoti apmierināts, ka biju pie tāda ticis- lēts, viegls, nesalaužams un precīzs. Abi insrumenti nav nekas fancy un iekļaujas lētajā budžeta klasē, tai pat laikā tie man ir noderējuši kādas miljons reizes un es domāju ka vēl tikpat reizes arī noderēs nākotnē. Tā kā bija pienācis laiks pensionāram rīvdēlim nomainīt zobus, izdomāju ielikt pirms/pēc bildes arī te.
Rīvdēlis un līmeņrādis jaunībā:
Vecumdienās:
Ja kāds no stenley šo kādreiz lasa tad es būtu megapriecīgs ja tiktu pie jauna tāda mazā līmeņrāža 😉
Viss sākās kā parasti ar to, ka centos saprast kas man jau ir saimniecībā pieejams un ko vēl attiecīgi jāpiepērk klāt. Šoreiz bija tā, ka vairāku argumentētu viedokļu dēļ nācās pārdomāt saistībā ar ss monobloku, bet maģistrālās 35mm kapara caurules jau bija sapirktas “lētajos” laikos. Bija jāizvēlas- kkā tikt vaļā no manām 35mm caurulēm un sapirkt piemēram 28mm caurules, kas tagad maksā vēl dārgāk nekā es pirku 35mm, vai taisīt visu apsaiti no 35mm. Beigās nosliecos tomēr uz otro variantu- būs viss no 35mm kapara. Tad nu ķēros klāt un izliku savas domas uz papīra. AutoCAD reasējumus ar sākotnējo versiju (pa kreisi) un vienu no galējām versijām (pa labi) apkures sistēmas projektam esmu pievienojis zemāk. Šis tas tajās bildēs trūkst un/vai ir pa daudz, bet nu tas pasākums katram tā pat ir stipri individuāls un nevar paņemt 1:1. Tā teikt- šis tik tā iedvesmai.
Tad kad tiku pie boilera un paša ss, savilku visu apsaiti uz ātro vizualizācijai. Pārbaudīju vai viss strādā “pa sauso” un ka man patīk tas ko es redzu, un tikai tad ķēros klāt pie neatgriezeniskajiem procesiem. Visu apsaiti vilku apkārt boilerim dēļ tā, lai varētu boileri likt maksimāli tuvu sienai tādējādi ietaupot papildus 15-20cm telpas.
Sākot lodēt caurules sapratu, ka 35mm lodēt ar parastajiem mazajiem gāzes baloniņiem nav nekāda aršana. Temperatūra pārāk maza un gala rezultāts sanāk tāds apšaubāms. Nācās iegādāties kārtīgu degli ko pievienot uzreiz pie lielā 50l gāzes balona. Un kā vēlāk izrādījās, ar šo degli var arī veikt tā saucamo karstlodi (brazing) pie temperatūras virs 800 grādiem un ar kapara sakausējuma stieni lodalvas vietā.
Saimniecības telpas tapšana bija līdz šim pats piņķerīgākais process, jo ļoti daudz vajadzēja lēkāt pa celtniecības etapiem. Īsumā kkā tā- nebija ieklāts reģipsis griestos, lai varētu veidot karkasu telpas sienām, bet nevar ieklāt griestos reģipsi jo nebūs iespējams savilkt elektrību visai mājai, bet elektrību nevar vilkt jo nav saimniecības telpas uz kurieni vilkt to elektrību. Veidojas apburtais loks. Nācās iziet no situācijas un ieklāt griestos reģipsi tikai saimniecības telpas daļai un vēlāk nedaudz iespringt ar sarežģītāku elektrības vilkšanu.
Un tad sākās pats flīzēšanas process. Flīzes izvēlējos senukajā vienas no pirmajām, kas iekrita acīs. Pirmo rindu izlaižam un aidā.
Beidzot bija sienas uz kurām piekabināt silto grīdu kolektorus un siltā/aukstā ūdens kolektorus. Tas arī uzreiz bija nākamo darāmo lietu sarakstā.
Pagājušo gadu es pievienojos to izredzēto vidū, kas tika pie saules paneļu sistēmas un sāka lietot sadales tīkla neto sistēmu. Kkad augusta beigās sāku ražot kWh (“A-” ailē). Tā kā saules sezona gāja uz beigām, neko daudz nepaspēju saražot- pietika tieši tik daudz, lai izvilktu ziemu stroikas režīmā. Novembrī tiku pie siltumsūkņa un, baigi nepievēršot uzmanību enerģijas patēriņam, lielāko daļu novembri un decembri spēlējos ar ss iestatījumiem. Aktīvi komunicējot ar saviem ss pārstāvjiem (paldies Endijam par pacietību), iebraucu pāris siltumsūkņu kā tādu dizaina nepilnībās, kā dēļ tie manā gadījumā nepamatoti daudz enerģijas patērē ar iebūvēto tenu. Šai problēmai atradu pats savu risinājumu, pēc kura jau kopējā patērētā enerģija strauji nokritās. Bet nu par to varbūt kkad citā ierakstā par ss.
Ja nu kāds vēl nezin, tad ar saules paneļiem tīklā uzkrāto enerģiju sadales tīkls dzēš katru 1 martu. Intereses pēc iegāju paskatīties cik tad es kWh esmu uzdāvinājis sadales tīklam. Liels bija mans pārsteigums, kad izlasīju ka manis neiztērētās kWh tiek dāsni pārceltas uz nākamo uzskaites gadu. Nice, kāds neuzvārīsies uz manis uzkrātajām un neiztērētajām 67kWh!
Bet nu skaidri liek manīt, ka tas tik tāds vienreizējs labdarības pasākums.
Bioloģisko kanalizācijas attīrīšanas sistēmu es izvēlējos Enfriho m5 no Biomax. Sanāca pāris reizes parunāties ar brāļiem Celmiņiem izstādēs Māja un šie mani pārliecināja par labu viņu piedāvātai iekārtai. Piemaksājot 100eur bija iespējams iegūt bunduli ar jau orģinālu konusu klāt- ideāls veids lai izceltos starp kaimiņiem un iegūtu sev kko savādāku. Un tā sēdos mašīnā un braucu uz Ādažiem pēc sava bio.
Sākumā domāju, ka bio ierakšanas vietā norakšu tikai melnzemi ~30cm, lai traktors redzētu kur rakt. Tad parēķināju un sapratu, ka man pietrūkst vairs tikai ~1.5m ko rakt. Nodomāju ka tas tāds nieks vien ir un turpināju tik ar savu lāpstu. Tā aizrakos līdz gruntsūdenim un tur arī apstājos. Tālāk turpināt bija bezjēdzīgi, jo plūstošās smiltis visu laiku piepildīja atpakaļ izrakto daudzumu. Palika kādi 30cm rokamais. Labi ka blakus bija ieraktie grodi, kas bija stipri dziļāki par manu izrakto bedri- iemetu tur sūkni un mākslīgi lokāli samazināju gruntsūdens līmeni. Ar šādu viltību pietika tieši tik daudz, lai pabaigtu rakt bedri.
Lēnām piefinišējot rakšanu domāju, ka tūlīt noķeršu kādu garāmbraucošu traktoru un šis man palīdzēs iemest manu bio bedrē. Beigās izrādījās, ka tā diena bija pārsteidzoši klusa un nekur neviens traktors netika manīts. Apbraukāju pat tuvāko apkaimi- nekā. Nodomāju ja jau tik tālu esmu ticis viens tad jau jāņem un jāpiefinišē tas process arī pašam. Uz ātro no dēlēm sasitu divas lielas stalažas jeb zārdus (līdzīgus ar kādiem žāvē sienu), sastiprināju tos kopā un ar kravu stiprināšanas siksnu iekarināju tajā bio to lēnām ielaižot bedrē. Process bija diezgan impulsīvs un stresaisns, līdz ar to sabildēt to pasākumu galīgi izkrita no galvas. Noārdītu to pasākumu var daļēji redzēt pirmajā bildē. Tālāk savienoju ierakto plastmasas bunduli ar blakus esošajiem grodiem
Tad savienoju visu šo pasākumu ar no mājas izvadītajām kanalizācijas caurulēm.
Kā jau visi būs pamanījuši, tad tagad ir sācies lielais bums alternatīvai enerģijai- saules paneļiem un siltumsūkņiem. Valsts atbalsts šajā jautājumā ir licis aizdomāties par šo arī īstiem skeptomāniem kā man. Par siltumsūkņiem būtu tā kā viss skaidrs- tur ieguvums ir acīm redzams un maz tur ko diskutēt. Bet par saules paneļiem pirms buma es biju pavisam skeptiks- neredzēju jēgu ieguldīt 7-10keur lietā, kas atmaksāsies pēc 7 vai pat vairāk gadiem. Tad nāca lielais cenu leciens enerģijai un sākās arī valsts atbalsts alternatīvai enerģijai no Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM, EKII) un Ekonomikas ministrijas (EM, ALTUM). Te abu finansējumu nedaudz novecojis salīdzinājums. Sapratu, ka manam dolgostrojam atbalsts nespīd, jo nav nodots ekspotācijā, es ķēros pie skursteņa izbūves un kamīna sagādāšanas apokalipses gadījumam. Vēlāk VARAM veica izmaiņas nosacījumos un tagad ir iespējams arī atbalsts dolgostroju īpašniekiem ar nosacījumu, ka 5cos gados nodos māju. Tas jau sāka palikt interesanti arī man. Tīrākā sporta pēc papētīju sīkāk vai tas valsts finanējums ir vērā ņemams un nav tik tāds tīri teorētiks uz papīra jeb citiem vārdiem sakot- kas slēpjas zem vārdiem “atbalsts LĪDZ 4000eur”. Galvenie izvilkumi bija sekojoši:
* invertors un paneļi ir pirkti LV; *ST grib, lai invertoram būtu 16A un B līknes drošinātājs; * atbalsts ir ne vairāk par 70% no invertora un paneļu kopējās summas un nevienam (viņiem) neinteresē kur un pa cik ir pirkts viss pārējais (vadi, stiprinājumi utt) un cik ir iztērēts to visu montējot; * atbalsta lielums ir atkarīgs no pienākošajiem ampēriem (16; 20; 25 vai 32) un invertora jaudas, ņemot vērā mazāko no šiem lielumiem. Lai šo punktu saprastu skaidrāk, es apvienoju/pārveidoju pāris tabulas un padalīšos ar savu interpretāciju:
Tātad viss atbalsts izriet no tā cik ampēru pieslēgums tev ir “pievilkts”. Manā gadījumā ir 3 fāzes un 20A. Tā kā netaisījos tajā neko mainīt, tad max finansējums ko varu dabūt ir 2800eur. Lai šo summu reāli arī dabūtu man vajag uzstādīt vismaz 6kW invertoru un vismaz tik pat lielas jaudas paneļus. Par paneļu jaudu nekur īsti nav dota info, tā kā tas vairāk kā ieteikums. Tālāk noteicu racionālu slieksni invertora un paneļu kopējai summai- tā ir summa, kur izpildās nosacījums ka sedz tieši 70%. Ieguldīt daudz vairāk naudas par šo summu (manā gadījumā 4000eur) nav jēgas, jo viss kas iet pāri šai summai tu pats sedz no savas kabatas 100%. Līdz ar to, ja kādreiz sagribēsies vēl paneļus tad vari pats vienkārši piepirkt klāt pa savu naudu un izmantojot savas pazīšānās. Mazāk par šo slieksni arī nav vērts tērēties par paneļiem un invertoru, jo tad samazinās finansējuma summa dēļ tā ka finansē tik līdz max 70%.
Balstoties uz maniem izejas datiem (6kW invertors un 4000eur) es sapratu, ka varu iegātāties 6kW huawei invertoru un 16gb labas firmas paneļus ar kopējo jaudu 6.56kW pa 4175 eur kopā. Protams, varētu arī nopirkt stipri lētāku mazpazīstamas (vairāk gan nepazīstamas) firmas invertoru citur un lētus paneļus no leda*****s.lv un salasīt līdz pat 8kW sistēmu pa to pašu naudu, bet nu kkā bija cilvēki, kas mani atrunāja no tā (galvenokārt dēļ invertora).
Atradu online kalkulatoru saules paneļiem un baigi nemainot parametrus sakalkulēju ka manā gadījumā (jumta plaknes gandrīz precīzi pret A un R) lielākais ieguvums būs uz austrumu plaknes- proti nepilni 5MWh gadā. Galīgi neslikti. Ja jumta plakne būtu bijusi pret dienvidiem tad ieguvums jau būtu pavisam cits- 5.8MWh.
Tā kā par paneļiem un invertoru viss bija skaidrs, tad nākamais solis bija salasīt visu pārējo pēc iespējas lētāk, bet tai pašā laikā nezaudējot kvalitāti. Es zināju ka maniem dakstiņiem būs visdārgākie un vissarežģītākie stiprinājumi, tam jau biju sevi noskaņojis. Bet nu kad redzēju, ka letiņš grib uz mana stiprinājumu un kabeļu rēķina lidot kosmosā, es saptratu, ka tā niees cauri. Sameklēju nerūsējošā tērauda striprinājumus un skrūves, alumīnija skavas, kabeļus un mc4 konektorus paneļiem, klemmes un drošinātāju Polijā. Pašas stiprinājuma sliedes es izvēlējos likt nevis ekstrudētā alumīnija, bet gan no 3x lētākās parastās 2x20x40 profilcaurules.
Kopējie izdevumi, tai skaitā arī daži slēptie maksājumi ST un “meistaram” ir apkopoti zemāk:
* 16gb 410W (6.56kW) paneļi un huawei invertors no VALLIN kopā 4175eur * kvadrātcaurule stiprināšanai un krāsa no depo kopā ~150eur * visi pārējie sīkumi kā paneļu kabeļi un mc4 konektori, dakstiņu stiprinājumi utt ar visu piegādi no Polijas caur percEU.lv ~400eur * maksājums ST par mikroģeneratora pieslēgšanas atļauju 76eur * maksa elektriķim vai citam speciālistam par viņa sertifikātu 100eur
To visu sasummējot sanāk 4900eur un atbalsts no valsts manā gadījumā ir 2800eur, līdz ar to kopējais gala cipars nostājas uz 2100eur.
Un te dažas bildes, lai nebūtu pavisam garlaicīgs ieraksts sanācis.
Vēlos padalīties ar extra patīkamo online iepirkšanos pieredzi Polijā (arī Vācijā un citur) un mūsu pašu letiņu sūtījumu pārsūtīšanas kantori PercEU.lv. Polijā ir vienkārši perfekti noslīpēta online iepirkšanās sistēma, mūsu interneta veikali vienkārši nobāl. Un kopā ar poļu apgrozījumu (cilvēki Polijā vs Latvijā) mēs nekad nespēsim arī konkurēt ar viņu cenām. Ir tik nenormāli patīkami iepirkties tajā pašā allegro.pl, kur praktiski visam virs 8eur ir bezmaksas kurjera piegāde jau pēc 1-2 dienām Polijas robežās. Allegro gan “bezmaksas” piegādēm ir tomēr abonēšanas maksa- kādi 2eur mēnesī, bet nu tas ir smieklīgi maz. Lai dabūtu to paciņu no Polijas uz Latvija nāk palīgā PercEU un piedāvā par simbolisku naudiņu milzīgu darbu- krāt tavas paciņas Polijā un ļoti daudzās citās valstīs un vest uz Latviju. Tagad starp citu jauniem klientiem ir 5eur bonuss reģistrējoties. Ielūgums nav vajadzīgs.
Dzīvē tas izpaužas aptuveni tā- nopērku kko piemēram allegro.pl, pēc 2dienās tas ienāk percEU un vēl pēc 2dienām es jau esmu saņēmis savu preci Rīgā. Esmu nenormāli izlutināts pa šo laiku un praktiski neko vairs nepērku Latvijas interneta veikalos, viss nāk pa tiešo no Polijas, sākot ar nerūsējošā tērauda skrūvi saules paneļiem un beidzot ar skursteni kamīnam un reģipša pacēlāju. Silti iesaku izmēģināt.
PS. Un ja gribam ietaupīt vēl vairāk un nemaksāt valūtas konvertācijas uzcenojumus 2-6% kādi tie ir mūsu bankās maksājot ne eur valūtā, tad droši piesakāmies bezmaksas REVOLUT kartei. Mans ielūgums te.
Savest kārtībā beniņus jau sen gribējās, bet degošo darbu sarakstā tas galīgi nebija top pieciniekā. Vienkārši necēlās roka tērēt ap 700eur par diviem kubiem kokmateriāla. Tā vienu dienu uzdūros uz sausu kokmateriālu piedāvājumu par pavisam smieklīgu naudu, par kuru nevar neņemt pat ja nevajag. Un tā es uzreiz nākamā dienā tiku pie nepilniem 3 kubiem haļavas.
Šeit nekas ļoti daudz nav ko izklāstīt- Paroc kalkulatorā sarēķināju nepieciešamo maisu skaitu un kkur dabūju numuru vates pūtējiem un lieta darīta. Pieminēšu, ka es tēmēju uz 50cm siltinājuma un īpaši neticot ražotāja noteiktam patēriņam, uzsūtīju kādus 10gb maisus uz virsu- proti 170gb. Neskatoties uz to beigās vēl kādi 15gb pietrūka. Vai ražotājs kko noklusē vai pūtēji sapūta biezāku slāni kā vajadzētu- kas to lai zin. Pūtēju sejas izteiksmes gan bija labās, kad viņi atbrauca ar tonnīgu 3fāzu pūtēju un ieraudzīja kā es dūšīgi biju pastrādājis un sanesis visu vati iekšā un tagad tā visa jāness ārā.
Kkā biju izdomājis, ka man gribās būt citādākam nekā visi pārējie un skursteni es savai mājai vispār nelikšu. Kam man to, ja man būs siltumsūknis. Plus vēl skursteņa naudu varu ieguldīt siltumsūknī. Un tad es ieraudzīju elektrības biržas cenu 1.2eur/kWh un aizdomājos. Arī dēļ kopējā pasaulē notiekošā sviesta es sapratu, ka labāk ir tagad ieguldīt tos 500eur skurstenim un relatīvi nesāpīgi upgreidoties nekā vēlāk kost pirkstos.
Un jau paspēju nedaudz izbaudīt kamīna priekšrocības gadījumā kad nav neviens cits apkures veids.
Mājas būvniecības piezīmes 
You must be logged in to post a comment.