Oranžie atbraukuši

Biju pilnībā nobriedis ņemt zaļos gāzbetonus un tā īsti citus variantus nemaz neizskatīju. Man patika viņu neitrāli atturīgā politika- es zināju ka tādi ir un viņi man neuzbāzās 3x dienā ar savām puspatiesajām reklāmām. Bet brīdī, kad biju nobriedis beidzot veikt pasūtījumu, šie klapējās ciet. Gribot negribot man bija jāsāk skatītites oranžo virzienā. Es meklēju 300mm platus blokus ar blīvumu vismaz 400 un oranžajiem vienīgais price/performance variants bija universal bloki. Un arī tad bija nedaudz jāpiever acis uz to, ka tie ir ar 375 blīvumu. Veicu pasūtījumu vēl pirms sezonas sākuma par nesezonas saldajām cenām un būtībā tiku pie blokiem, kas cenas ziņā būtu bijuši izdentiski zaļajiem blokiem.

Viens nu gan jāatzīst- piegādes serviss bauroc ir labi nostrādāts. Vairākas reizes man pārzvanīja laipna dāma (Sandra) un max pielāgojās visām manām vajadzībām saistībā ar piegādes laiku un dienu. Un nākot tuvāk vēlreiz pārliecinājās vai man nekas nav mainījies. Arī piegādes šoferis bija viens laipnības iemiesojums. Pat nepateica nevienu lamu vārdu pēc lūguma izbraukt ar fūri atpakaļgaitā ārā no 100m gara tupika un iebraukt atpakaļ atmuguriski.

Un tā the dienā man DHL fūre no Igaunijas atveda vienu pilnu kravu ar oranžajiem blokiem.

No sākuma gan nedaudz baidījos par traktora spējām mierīgi pārkraut tos blokus, bet beigās uztraukums bija lieks. Šādiem traktoriem esot peldošā uzkare un diezgan mīksti var pārvietot kravu. Arī fūrists teica, ka traktors ne reizi nav izgāzis viņam paleti. Toties, izkraujot ar štropēm, gandrīz vienmēr kādu paleti apgāžot.

Paletes izkrāvu pa ārējo perimetru, jo iekšpusi gribēju atstāt brīvu citiem darbiem un arī lai vieglāk būtu izmērīt diognāles.  Uz to brīdi oranžajiem nebija vasaras baltā līme pieejama un labi vien bija, jo tika iegādāta identiska, bet tomēr lētāka līme.

 

Neskatoties uz mierīgo pārkraušanu, dažas no paletām izcēlās ar padaudz defektīviem blokiem:

Tai pat laikā, lielāko tiesu paletes bija ar praktiski 100% veseliem blokiem. Var jau būt ka šīs dažas paletes traktorists kaut kā netā pārvietoja. Katrā ziņā skāde nav ļoti liela.

Lentveida pamatu izmaksas

Nu jau aizgājusī būvniecības sezona sākās ar pamata bedres rakšanu un beidzās ar gatavo pamatu ieziemošanu. Plāni bija daudz grandiozāki, bet nu max saviem spēkiem strādājot pie mājas būvniecības un paralēli strādājot arī savā pamatdarba vietā, šis nu bija arī max ko varēju izdarīt.

Šeit bildes ar gandrīz-PIRMS un PĒC:

Tā kā relatīvi liels darba posms ir noslēdzies, tad nu izdomāju apkopot savas kopējās izmaksas vienā excel failā un ar sadalījumu pa grupām arī padalīties ar jums.

Kopējās lentveida pamatu izmaksas man sastādīja aptuveni 7.5 kEUR jeb aptuveni 60eur uz katru mājas dzīvojamās platības kvadrātmetru. Šī summa ietver sevī pilnīgi visu- sākot ar melnzemes norakšanu un līdz pat tam, kas redzams bildē augstāk plus vēl 10-15cm šķembu kārtu virs smiltīm, kas gaida savu iestrādes laiku. Manuprāt šī summa ir absalūtais minimums kāds iespējams, lai nezaudējot kvalitāti uztaisītu pēc iespējas lētākus pamatus. Šeit, protams, jāpiemin, ka lielākais ietaupījums bija uz darba spēka rēķina, jo pamatā strādāju viens. Bija arī dažas dienas (veidņu likšana un betona liešana), kad man palīdzēja kāds brīvprātīgais darbinieks.

PS. Projektu uz papīra realizēja Jānis no arhitekt. Pievienoju arī baltajā sarakstā.

Sīkie darbi ap pamatiem un pamatu piebēršana

Nākamais darbs pēc pamatu betonēšanas ir to siltināšana. Es izvēlējos 100mm biezu xps, kas man kopā ar piegādi izmaksāja kādus 550eur. Pats process nekas jauns- ņemam loksni, ar zāģi saskrāpējam un ar putām līmējam klāt. Līmēšanai aizgāja visa kaste ar penosil fixfoam putām. Man nekāds “ņemu vairākas loksnes paralēli” nesanāca, gan jau karstums traucēja.

Tad ņemam un armējam. Tas arī nekas jauns vai sarežģīts- uzklājam javu, uzliekam sietu un pārejam vēlreiz pāri ar javu. Viss jau būtu ļoti jauki, ja vien no skaidrām debesīm nesāktu līt lietus. Labajā bildē redzam, kā izskatās tikko noarmēta plakne pēc 10min ilga lietus.

Nākamais posms- gofru un ūdens trubu savilkšana. Jāsaprot, ko varēs arī vēlāk darīt un ko labāk uzreiz izdarīt. To saprast nav nemaz tik vienkārši- visu laiku rodas jaunas un jaunas idejas. Kopā tika iztērēti kādi 100m gofras un kādi 120m ūdens caurules.

Uz vēlēku tika atstāta kanalizācija un gaisa pievadi. Negribējās lai traktors samīca tās trubas procesā. Ar marķieri sazīmēju ievadu/izvadu atrašanās vietas, lai vēlak nav bezjēdzīgi jārokās un jāmeklē to atrašanās vietas.

Traktoristam rīts sākās ar divu 1.5m grodu ierakšanu lietus ūdenim. Tika izraksta aptuveni 2.5m dziļa bedre, iebērtas nedaudz šķembas un uzsēdināti grodi un vāks viens otram virsū. Tas viss bez nekādas javas vai cementa.

Un šeit jau redzamas bildes no rakšanas/aizbēršanas procesa un jau praktiski aizraktie pamati. Biju domājis traktoru dzīt pamatos iekšā un tāpēc kreņķējos par pielīmēto xps. Beigās izrādījās, ka traktorists ļoti veiksmīgi ar visu tika galā no ārpuses.

Šajā jaukajā dienā atvadījos no nepilniem 1400eur- no kuriem 1100eur par 200kubiem smilts un pārējais par traktoru, blieti, piekabi un degvielu. Ja būtu sagādājis smilti laicīgi un/vai iepriekšējā dienā mani nebūtu uzmetis sarunātais smilts piegādātājs, tad būtu vismaz 500eur ietaupījis uz smiltīm vien. Negribēju atcelt jau sarunāto traktoru un jau iznomāto blieti, tāpēc sakodu zobus un ņēmu smilti pa dārgo. Vienīgais, ko uz sitienu varēju sarunāt bija 10kubīgais pašizgāzējs un, kamēr šis vedā 20 kravas, traktoram pa brīžam bija dīkstāve. Sanāca tāda nedaudz dārga mācība priekšdienām. Pozitīvais bija tajā, ka ļoti operatīvi piefinišējām un uzspēju blieti aizvest atpakaļ uz nomu un ietaupīju papildus nomas dienu uz blieti un piekabi.

4+m betona kolona vienā piegājienā

Pie ieejas ir paredzētas divas kolonas. Projektā tās ir mūrētas no ķieģeļiem, bet no šī pasākuma jau atteicos pašā sākumā. Nosliecos par labu betonētai kolonai- ātri un bez lielas fiziskas piepūles.  Kolonas pēda jau bija iebetonētas kopā ar pamatu betonēšanu. Ilgi lauzīju galvu par to, ko darīt tālāk- aizbērt mājas pamatus ar smilti pirms vai pēc kolonu betonēšanas.  Pirmā variantā man kkad nākotnē būtu jārokās līdz aizbērtajām kolonu pēdām, lai iebetonētu kolonas. Šādi varētu ietaupīt naudu uz betonu, jo sūtītu to kopā ar citām vajadzībām, bet būtu jāmocās ar atrakšanu. Izvēlējos tomēr iebetonēt kolonas pirms pamatu aizbēršanas- šādi riskējot iebetonēt tās nedaudz slīpas un/vai nevietā.

Parēķinot nepieciešamos garumus, sanāk ka kolonai vajadzētu būt aptuveni 4.5m garai. Palasot citu pieredzi par kolonveida pamatu betonēšanu un kā tie veidņi forši plīst pat pie 1.5m garuma, manī iezagās nelielas bailes. Uzreiz ir skaidrs, ka samoģels neies cauri- vajag rūpnieciskus veidņus. Ar šādu domu arī tiku pie plastmasas kolonu veidņiem. Nedaudz lauzīju galvu par to vai ņemt 30cm vai 35cm diametra veidņus. Tā kā man šausmīgi nepatīk tās mājas ar sērkociņu resnuma kolonām, tad nosliecos par labu 35cm un neko nenožēloju.

Šādam pasākumam aizgāja 1kubs transportbetons, kas man kopā ar sūkni izmaksāja 205eur.  Betons atbrauca ar pamatīgu nokavēšanos un diezgan pacietu un neblietējamu betonu, bet neskatoties uz to visu, gala rezultāts sanāca pat ļoti ok.

Nezinu vai vajadzēja, bet atveidņotās kolonas notinu ar ietinomo plēvi, lai mitrums tik ātri neizgaro.

Armatūra-veidņi-betons

Ja iet runa par pamatu betonēšanu, tad visiem ir skaidrs, kas jādara- jāsaliek veidņi, jāsamet armatūra un jāpielej tas viss ar betonu. Es izvēlējos iet nedaudz citu ceļu- sākumā salikt armatūru un tikai tad sūtīt veidņus. Šādi var bez stresa sakrāmēt armatūru un ietaupīt laiku uz veidņu īri.

Lai atvieglotu sev dzīvi, uz pamatu pēdas atzīmēju veidņu atrašanās vietu.

Tad atstutēju 6m metināto sietu pret iebetonēto U armatūru, sakabināju āķīšus un ievietoju otro 6m sietu. Metinātam sietam ir tāds bonuss, ka tas stāv perfekti leņķos un neļodzās kā sasiets siets.

 

Ārējie stūri tika sasieti kopā ar iepriekš saliektu armatūru tā, lai ārējā mala sasienās kopā ar iekšējo. Vēlāk šo stūri pastiprināju ar papildus vertikālo armatūru un pārdesmit cilpiņām katrā pusē.

Daži stūri bija pārāk tuvu viens otram, tāpēc nācās nedaudz paliekt armatūru uz vietas. Šeit redzams sākuma posms,  kur ārējā mala sasienās ar iekšējo un tad atkal ar ārējo.

Un te jau bildes ar 90% pārējo armatūru šim stūrim.

Tika pasūtīti veidņi pamatiem. Es izvēlējos plastmasas veidņus, jo tiem vajadzētu būt vieglākiem par alumīnija vai dzelzs veidņiem.

Sapildīts betons izskatās aptuveni šādi. Vietā, kur sāka/beidza pildīt, diezgan daudz betons pārlija pāri. Šīs vietas uzreiz ar ūdeni tika noskalotas.

Atveidņošanas un veidņošanas process aizņēma 2x vairāk laika nekā biju iztēlojies. Šeit arī lieti noderēja iekrātās armatūras likšanas dienas.

Tiek meklēts

Ja kādam tiek piedāvāts iegādāties lietotu betona vibroblieti un/vai kopā ar hilti instrumentiem, ķerru, pagarinātājiem un citiem sīkiem instrumentiem, padodiet man ziņu, labprāt iepazītos ar pārdevējiem personīgi. Pārvietojas ar pavecu pikapu dīzeli.

 

Naktī no 5dinas uz 6dienu tika aptīrīts viens pazīstamu cilvēku celtnieku vagoniņš Mārupē.  Ja nu kādam sanāk tikties ar šiem cilvēkiem, tad neesam kūtri un padodam ziņu.

Pamatu pēda

Pamatu pēdu centos veidot pēc iespējas vienkāršāku un racionālāku, lai būtu jāpieliek pēc iespējas mazāk pūliņu. Sāku ar to, ka pie rusvi sagādāju 12mm saplākšņa atgriezumus. Kopā ar atvešanu sanāca šķirties no 140eur. Atgriezumus ņēmu pēc iespējas garākus (3.35m), šādā veidā horizontālo līmeni vajag piedzīt tikai ik pa ~3m un vēlāk saplāksni otrreiz izmantot saimniecībā.

Zinot saplākšņa garumu, tika uz pēdas salikti x veselie gabali un viens gabals piezāģēts tā, lai kopējais garums būtu kā plānā vajadzīgs. Šādi pat nemaz nav jāmēra kopējais garums, samet x+1 saplāksni,  saskrūvē tos kopā un pieceļam stāvus/atstutējam pret bedres malu.

Un tā visas malas pēc kārtas. Tālāk jau ar 50×50 brusiņām saskrūvējam visus stūrus kopā.

Un tad ar līstītēm sasien abas malas kopā/izlīmeņo un ieklāj kautkādu plēvi.

Nedaudz mainījās plāns un nācās likt pamatu pēdā metinātu armatūras sietu 60cm platumā. Stūros vienkārši pārlaidu sietu vienu otram pāri ar domu, ka metinātam sietam būs ok.

Tālāk armatūra tika pacelta uz 6/7cm sēnītēm. Uz to brīdi vislabākais cenas piedāvājums sēnītēm bija ok būvmateriāli pie cenukluba.

Armatūras stūri tika papildus sasieti, perpendikulārā armatūra salikta 2x biežāk, U armatūra piestiprināta pie līstītēm un tad jau arī c25/30 betons saliets pamatu pēdā.

 

Spices pirmā labiekārtošana

Lai nedaudz sakārtotu teritoriju un atvieglotu ūdens ņemšanas procedūru, ūdens sūknim tika ierīkota pastāvīga dzīves vieta. No visiem atrastajiem risinājumiem man visvairāk iepatikās variants ar grodu. Tika iepirkts mazais grods un ar lāpstu izrakta bedre tādā dziļumā, lai groda vāks būtu iedomātās zemes līmenī. Tālāk jau ar traktoru iecēla gan grodu gan arī groda vāku.

Par ūdens sūkni es izvēlējos itāļu ražoto Marina CAM 1.1kw. Parastiem mirstīgajiem vislabākie šīs firmas piedāvājumi ir meklējami sanel i-veikalā. Šie laikam ir kkādi Marina tiešie izplatītāji LV.

Lai naktīs labāk gulētos, izdomāju nelielu pretaizdzīšanas iekārtu, kas sastāv no tā paša 30x30x3 leņķdzelža. Šeit bildes procesā:

Un šeit jau viss uzstādīts kopā ar papildus betona gredzenu un akas vāku.

Četru dzīslu elektrības kabelis arī tika pievilkts. Viena papildus dzīsla tika atstāta potenciālajiem papildus relejiem, temperatūras monitoringam un apsildes automātikai.

Pagaidām ir OK tā kā ir.

Kā no budžeta klases ķerras izpūst ziloni

Kā jau visiem zināms, tad pašdarbniekam būvniecības process nav iedomājams bez galvenā darba zirga- ķerras. Man tādas nebija, tāpēc steidzos vienu iegādāt. Mani galvenie nosacījumi bija, lai ķerrai būtu viena pumpējama  riepa (ērtāk manevrēt) ar metāla disku un metāla bukses. Viss pārējais likās mazsvarīgs. Tā nu kuršos uzdūros uz ļoti labu akciju- ja nemaldos, tad 25eur.

Sākumā viss likās baigi OK, līdz nepiekrāmēju to ķerru pilnu ar šķembām- rokturi savstarpēji ļodzījās kā tādas sliekas. Vest relatīvi smagas kravas bija ļoti kaitinošs pasākums. Izrādījās, ka būtiski ir arī tas, lai ķerrai būtu sametināti abi rokturi kopā.  Manā gadījumā tā nebija- rokturi savā starpā bija savienoti tikai ar skrūvēm caur plāno ķerras vannu.

Labi, ka ir draugi ar metināmo aparātu, kas šādu trūkumu var novērst samērā ātri. Divi 30x30x3 leņķdzelži ir pilnīgi pietiekami šādam pasākumam:

Nākamā problēma ķerrai izpeldēja pēc pāris h aktīvas lietošanas. Plānais bleķis, pie kā stiprinās riteņa ass, salocījās- ritenis vairs nav taisns un beržas  pret vannu. Un atkal tas pats leņķdzelzs nāca palīgā un problēmu atrisināja. Šeit man gan nebija pie rokas tik resns urbis asij, tāpēc ķerras ass tika uz ātro pielāgota caurumam. Bildes pirms/pēc:

Ko es ar šo gribēju pateikt? Esam uzmanīgi pērkot sev ķerru (vai kādu citu instrumentu). Ja nav pie rokas attiecīgais aprīkojums, ar kuru izlabot visas radušās nepilnības, tad labāk skatamies uz tiem augstākajiem plauktiem.

 

Šķembas pamatos

Pašā sezonas karstumā tika sarunāts ļoti strādīgs traktorists, kas pēc darba laika beigām bija gatavs no piebeigtā objekta Ādažos braukt pie manis uz Mārupi (!!!) un vēl pāris stundas parakt.

Traktorists bija pārsteidzoši akurāts un 2h laikā ieguvu gandrīz perfektu rezultātu. Atlika vien ar grābekli pielīdzināt lielākos izciļņus un sākt bērt šķembas.

Pēc izlīdzināšanas tika rupji atzīmētas pamatu pēdas atrašanās vietas (+10cm uz katru pusi).  Un tad sākās grūtākā daļa- aptuveni 10cm 20-40 šķembu bēršana. Labi, ka traktorists man pieveda šķembas pie bedres.

Es izvēlējos iet nedaudz lētāku ceļu un pamatos likt drupinātas/šķirotas betona šķembas- pirmā kārta ar 20-40mm frakciju un tad aptuveni 5cm 0-20mm atsijas.

Kopā tas blietējās ideāli. Nedaudz ūdens, protams,  palīdzēja šim procesam un ievērojami samazināja putēšanu.

Procesa laikā mana budžeta klases ķerra neturēja slodzi un nācās vairākas reizes uzlabot.  Arī kkur pa vidam kāds meža dzīvnieks pamatīgi apskādēja vienu no svaigi stādītajām tūjām- varētu padomāt, ka galīgi ēst nav ko.