Sienas aug tuvāk logu pārsedzēm

Pirmās rindas salīmētas un nu jau skola rokā- spēj tik likt un līmēt.

Pašā sākumā jau notika viena šaize- vējš apgāza divas iesāktas gāzbetona pakas. Beigās skāde nemaz nebija tik liela-  salpīsušos blokus salīmēju ar putām un tos, kurus nevarēja salīmēt, izmantoju piegriešanai pēc izmēriem.

Pirmos 1.6 metrus es izliku bez īpašām stalažām, izmatoju tikai salokāmās alumīnja trepes.

Tad sapratu, ka nevēlos tādā augstumā ar gāzbetona kluci rokās žonglēt uz nestabilām trepēm. Nācās domāt kautkādu sakarīgu un dzīvībai mazāk bīstamu veidu, kā strādāt augstumā. Man kā pašdarbniekam sastatņu īrēšanas variants atkrita uzreiz. Arī negribēju tos masīvos palešu kastu variantus, tāpēc nosliecos pa labu armēņu sastatnēm visapkārt perimetram (googlē var meklēt kā армянские строительные леса). Šādām sastatnēm kokmateriāls nepieciešams ļoti maz un atspiežoties ar kājām (ciskām) pret uzmūrēto sienu nav risks, ka sastatnes aizmuks prom un tu paliksi karājoties. Kā virsējo laipu es izmantoju vecu 50×200 dēli.

Šeit vēl dažas random bildes no procesa

 

 

 

 

Advertisements
Publicēts iekš Uncategorized | 1 komentārs

Pirmā un otrā gāzbetona rinda

Viss darbs sākas ar to, ka iefrēzēju vertikālās gropes universal blokiem. Tas man dod iespēju noslēgt gaisa kustību vertikālajās šuvēs arī pēc bloku pielīmēšanas.

Mērot diognāles un malas, stūros uz mūrjavas tika izlīmeņoti pirmie bloki. Šeit iespējams nedaudz nohaltūrēju, jo atlikt vienāda garuma malas un tai pat laikā arī vienādas diognāles ir diezgan piņkerīgs pasākums. Beigās viena no malām tomēr sanāca garāka par kādiem 8mm un viena diognāle garāka par kādiem 15mm. Vai tas uz 17+ metru garu diognāli ir ok vai rupja kļūda, to nemācēšu teikt.

Novelkot auklu uz atliktajiem stūriem  tika secināts, ka pat uz 10 metriem aukla vidusdaļā ieliecas vismaz pa 5mm (bilde ar leņķi). Līdz ar to nācās pastutēt auklu ik pa pāris metriem.  Es izmantoju divas auklas- viena rāda vertikālo līmeni un otra horizontālo līmeni.

Pēc mūrjavas specifikācijas tā jāliek vismaz 1cm biezā slānī un ne biezākā par 4cm. Man viens no stūriem bija sanācis augstāks nekā pārējie stūri un līdz ar to tajā tika 1cm bieza mūrjava un visur citur 2-3cm bieza kārta. Man kopā izgāja kādi 16 maisi gatavās mūrjavas.

Slīpēšana tika veikta ar kārtīgu paštaisītu instrumentu- nelielā leņķī salīmētiem metāla zāģīša asmeņiem. Instrumenta kopējās izmaksas ir tik cik maksā paši zāģīši. Šāds verķis slīpē vienkārši ideāli, ir pieteikami plats un garš, labi tur līmeni utt. Pēc pāris rindām paliek nedaudz grūtāk slīpēt, jo zobiņi praktiski nodiluši, bet tik un tā darbs iet uz priekšu.

Pēc bloku virsmas noslīpēšanas sākas nākamais posms- armatūras iefrēzēšana. Lai armatūra labi turētos blokā, tad jāievēro šādas tādas nianses- armatūrai vajadzētu atrasties vismaz 5cm no bloka malas un gropei vajadzētu būt vismaz 2x2cm ja to aizpilda ar bloku līmi vai vismaz 4x4cm ja to aizpilda ar mūrjavu. Man bija depo pirktā 20+mm frēze un ar to tika iefrēzēta aptuveni 20mm dziļa grope.

Visas gropes es aizpilīju ar pelēko līmi, kas ir stipri lētāka par balto! Novēroju, ka gāzbetona līme žūšanas laikā būtiski sasēžas, tāpēc nākamo rindu līmēju tikai pēc  pelēkās līmes izžūšanas.

Uz vietas tika uzmeistarota uzparikte vienmērīgai līmes padošanai. Kā jau es minēju, es vertikālās šuves aizpildu vēlāk un līdz ar to šāda līmes padošanas kaste bloku līmēšanas ātrumu praktiski pieckāršo un notecējumi arī gandrīz vai nav.

Publicēts iekš Uncategorized | 7 komentāri

Kā bauroc blokus padarīt par 20% vērtīgākus

Šeit nopublicēšu tikai ļoti mazai cilvēku grupai zināmu pamācību par to,  kā nopirktos bauroc blokus padarīt par 20% vērtīgākus.

Tātad pirmā lieta kas jādara- jāsakrāmē tieši 16gb universal bloki vienā rindā kā domino kauliņi. Vēlams sakrāmēt cieši klāt vienu pie otru, var arī nekrāmēt ļoti precīzi, līdzīgi kā bildē:

20190424_171429

Tālāk sākas pats mistiskākais- nostājamies blokiem blakām, divas reizes apgriežamies ap savu asi un trīs reizes sasitam plaukstas un wholā- bloki kļuvuši par 20%, jeb par ~15eur/m3 dārgāki:

20190424_172102

Bet ja nopietni pieejam lietām, tad šāda mahinācija ļauj arī “lētajiem” universal blokiem vertikālās šuves aizlīmēt kkad vēlāk. Īpaši šis man atviegloja dzīvi pie pirmās rindas izlikšanas uz cementa javas, jo nebija vajadzība vienlaicīgi rūpēties par gāzbetona līmi un mūrjavu. Plus vēl bez čakara varēju ntās reizes ņemt bloku no savas vietas ārā, lai paliktu apakšā vēl nedaudz cementa javu.

Publicēts iekš Uncategorized | 4 komentāri

Oranžie atbraukuši

Biju pilnībā nobriedis ņemt zaļos gāzbetonus un tā īsti citus variantus nemaz neizskatīju. Man patika viņu neitrāli atturīgā politika- es zināju ka tādi ir un viņi man neuzbāzās 3x dienā ar savām puspatiesajām reklāmām. Bet brīdī, kad biju nobriedis beidzot veikt pasūtījumu, šie klapējās ciet. Gribot negribot man bija jāsāk skatītites oranžo virzienā. Es meklēju 300mm platus blokus ar blīvumu vismaz 400 un oranžajiem vienīgais price/performance variants bija universal bloki. Un arī tad bija nedaudz jāpiever acis uz to, ka tie ir ar 375 blīvumu. Veicu pasūtījumu vēl pirms sezonas sākuma par nesezonas saldajām cenām un būtībā tiku pie blokiem, kas cenas ziņā būtu bijuši izdentiski zaļajiem blokiem.

Viens nu gan jāatzīst- piegādes serviss bauroc ir labi nostrādāts. Vairākas reizes man pārzvanīja laipna dāma (Sandra) un max pielāgojās visām manām vajadzībām saistībā ar piegādes laiku un dienu. Un nākot tuvāk vēlreiz pārliecinājās vai man nekas nav mainījies. Arī piegādes šoferis bija viens laipnības iemiesojums. Pat nepateica nevienu lamu vārdu pēc lūguma izbraukt ar fūri atpakaļgaitā ārā no 100m gara tupika un iebraukt atpakaļ atmuguriski.

Un tā the dienā man DHL fūre no Igaunijas atveda vienu pilnu kravu ar oranžajiem blokiem.

20190307_101605-e1556259922305.jpg

No sākuma gan nedaudz baidījos par traktora spējām mierīgi pārkraut tos blokus, bet beigās uztraukums bija lieks. Šādiem traktoriem esot peldošā uzkare un diezgan mīksti var pārvietot kravu. Arī fūrists teica, ka traktors ne reizi nav izgāzis viņam paleti. Toties, izkraujot ar štropēm, gandrīz vienmēr kādu paleti apgāžot.

Paletes izkrāvu pa ārējo perimetru, jo iekšpusi gribēju atstāt brīvu citiem darbiem un arī lai vieglāk būtu izmērīt diognāles.  Uz to brīdi oranžajiem nebija vasaras baltā līme pieejama un labi vien bija, jo tika iegādāta identiska, bet tomēr lētāka līme.

 

Neskatoties uz mierīgo pārkraušanu, dažas no paletām izcēlās ar padaudz defektīviem blokiem:

20190415_191410.jpg

Tai pat laikā, lielāko tiesu paletes bija ar praktiski 100% veseliem blokiem. Var jau būt ka šīs dažas paletes traktorists kaut kā netā pārvietoja. Katrā ziņā skāde nav ļoti liela.

Publicēts iekš Uncategorized | 4 komentāri

Lentveida pamatu izmaksas

Nu jau aizgājusī būvniecības sezona sākās ar pamata bedres rakšanu un beidzās ar gatavo pamatu ieziemošanu. Plāni bija daudz grandiozāki, bet nu max saviem spēkiem strādājot pie mājas būvniecības un paralēli strādājot arī savā pamatdarba vietā, šis nu bija arī max ko varēju izdarīt.

Šeit bildes ar gandrīz-PIRMS un PĒC:

img-20180422-wa0011

20181013_171512

 

Tā kā relatīvi liels darba posms ir noslēdzies, tad nu izdomāju apkopot savas kopējās izmaksas vienā excel failā un ar sadalījumu pa grupām arī padalīties ar jums.

pamati

Kopējās lentveida pamatu izmaksas man sastādīja aptuveni 7.5 kEUR jeb aptuveni 60eur uz katru mājas dzīvojamās platības kvadrātmetru. Šī summa ietver sevī pilnīgi visu- sākot ar melnzemes norakšanu un līdz pat tam, kas redzams bildē augstāk plus vēl 10-15cm šķembu kārtu virs smiltīm, kas gaida savu iestrādes laiku. Manuprāt šī summa ir absalūtais minimums kāds iespējams, lai nezaudējot kvalitāti uztaisītu pēc iespējas lētākus pamatus. Šeit, protams, jāpiemin, ka lielākais ietaupījums bija uz darba spēka rēķina, jo pamatā strādāju viens. Bija arī dažas dienas (veidņu likšana un betona liešana), kad man palīdzēja kāds brīvprātīgais darbinieks.

Tā nu tagad tas viss izskatās un gaida jaunās būvniecības sezonas sākumu.

Publicēts iekš Uncategorized | 10 komentāri

Sīkie darbi ap pamatiem un pamatu piebēršana

Nākamais darbs pēc pamatu betonēšanas ir to siltināšana. Es izvēlējos 100mm biezu xps, kas man kopā ar piegādi izmaksāja kādus 550eur. Pats process nekas jauns- ņemam loksni, ar zāģi saskrāpējam un ar putām līmējam klāt. Līmēšanai aizgāja visa kaste ar penosil fixfoam putām. Man nekāds “ņemu vairākas loksnes paralēli” nesanāca, gan jau karstums traucēja.

Tad ņemam un armējam. Tas arī nekas jauns vai sarežģīts- uzklājam javu, uzliekam sietu un pārejam vēlreiz pāri ar javu. Viss jau būtu ļoti jauki, ja vien no skaidrām debesīm nesāktu līt lietus. Labajā bildē redzam, kā izskatās tikko noarmēta plakne pēc 10min ilga lietus.

Nākamais posms- gofru un ūdens trubu savilkšana. Jāsaprot, ko varēs arī vēlāk darīt un ko labāk uzreiz izdarīt. To saprast nav nemaz tik vienkārši- visu laiku rodas jaunas un jaunas idejas. Kopā tika iztērēti kādi 100m gofras un kādi 120m ūdens caurules.

Uz vēlēku tika atstāta kanalizācija un gaisa pievadi. Negribējās lai traktors samīca tās trubas procesā. Ar marķieri sazīmēju ievadu/izvadu atrašanās vietas, lai vēlak nav bezjēdzīgi jārokās un jāmeklē to atrašanās vietas.

Traktoristam rīts sākās ar divu 1.5m grodu ierakšanu lietus ūdenim. Tika izraksta aptuveni 2.5m dziļa bedre, iebērtas nedaudz šķembas un uzsēdināti grodi un vāks viens otram virsū. Tas viss bez nekādas javas vai cementa.

Un šeit jau redzamas bildes no rakšanas/aizbēršanas procesa un jau praktiski aizraktie pamati. Biju domājis traktoru dzīt pamatos iekšā un tāpēc kreņķējos par pielīmēto xps. Beigās izrādījās, ka traktorists ļoti veiksmīgi ar visu tika galā no ārpuses.

Šajā jaukajā dienā atvadījos no nepilniem 1400eur- no kuriem 1100eur par 200kubiem smilts un pārējais par traktoru, blieti, piekabi un degvielu. Ja būtu sagādājis smilti laicīgi un/vai iepriekšējā dienā mani nebūtu uzmetis sarunātais smilts piegādātājs, tad būtu vismaz 500eur ietaupījis uz smiltīm vien. Negribēju atcelt jau sarunāto traktoru un jau iznomāto blieti, tāpēc sakodu zobus un ņēmu smilti pa dārgo. Vienīgais, ko uz sitienu varēju sarunāt bija 10kubīgais pašizgāzējs un, kamēr šis vedā 20 kravas, traktoram pa brīžam bija dīkstāve. Sanāca tāda nedaudz dārga mācība priekšdienām. Pozitīvais bija tajā, ka ļoti operatīvi piefinišējām un uzspēju blieti aizvest atpakaļ uz nomu un ietaupīju papildus nomas dienu uz blieti un piekabi.

Publicēts iekš Uncategorized | 3 komentāri

4+m betona kolona vienā piegājienā

Pie ieejas ir paredzētas divas kolonas. Projektā tās ir mūrētas no ķieģeļiem, bet no šī pasākuma jau atteicos pašā sākumā. Nosliecos par labu betonētai kolonai- ātri un bez lielas fiziskas piepūles.  Kolonas pēda jau bija iebetonētas kopā ar pamatu betonēšanu. Ilgi lauzīju galvu par to, ko darīt tālāk- aizbērt mājas pamatus ar smilti pirms vai pēc kolonu betonēšanas.  Pirmā variantā man kkad nākotnē būtu jārokās līdz aizbērtajām kolonu pēdām, lai iebetonētu kolonas. Šādi varētu ietaupīt naudu uz betonu, jo sūtītu to kopā ar citām vajadzībām, bet būtu jāmocās ar atrakšanu. Izvēlējos tomēr iebetonēt kolonas pirms pamatu aizbēršanas- šādi riskējot iebetonēt tās nedaudz slīpas un/vai nevietā.

Parēķinot nepieciešamos garumus, sanāk ka kolonai vajadzētu būt aptuveni 4.5m garai. Palasot citu pieredzi par kolonveida pamatu betonēšanu un kā tie veidņi forši plīst pat pie 1.5m garuma, manī iezagās nelielas bailes. Uzreiz ir skaidrs, ka samoģels neies cauri- vajag rūpnieciskus veidņus. Ar šādu domu arī tiku pie plastmasas kolonu veidņiem. Nedaudz lauzīju galvu par to vai ņemt 30cm vai 35cm diametra veidņus. Tā kā man šausmīgi nepatīk tās mājas ar sērkociņu resnuma kolonām, tad nosliecos par labu 35cm un neko nenožēloju.

Šādam pasākumam aizgāja 1kubs transportbetons, kas man kopā ar sūkni izmaksāja 205eur.  Betons atbrauca ar pamatīgu nokavēšanos un diezgan pacietu un neblietējamu betonu, bet neskatoties uz to visu, gala rezultāts sanāca pat ļoti ok.

Nezinu vai vajadzēja, bet atveidņotās kolonas notinu ar ietinomo plēvi, lai mitrums tik ātri neizgaro.

20180804_172551

Publicēts iekš Uncategorized | 5 komentāri