Siltās grīdas un estrich

Kā jau iepriekš rakstīju, iepriekšējā sezonā nosiltinātās grīdas es piebeidzu ar plēvi. Šaja sezonā jau turpinot ar sietu, es piefiksēju, ka zem plēves (starp plēvi un eps) ir izveidojies kondensāts, kas nu nekādi netiek ārā. Iespējams ka iepriekš liku eps mitros laika apstākļos un tad ar plēvi iesprostoju to mitrumu. Pasēdēju un izdomāju, ka man tā plēve tur absolūti nav vajadzīga. Ņēmu un plēsu to plēvi nost, lai iespējamais mitrums varētu mierīgi caur estriču ceļot tālāk.

Tātad tika izvēlēts 5mm biezuma siets ar acs izmēru 100x100mm. Starp citu, siets sanāca 55gb 1x3m un gabalā maksāja 6.1eur, jo iepirku to vēl pagājušajā sezonā. Skatos ka šodienas cena ir ap 11eur=> 336eur vs 605eur. Neslikts ietaupījums.
Silto grīdu caurules gribējās man Uponor, bet sanāca Danfoss PEXa 20×2, kopumā 4gbx400m. Pietika gan grīdām, gan arī ūdens apgādei. Šīs arī jau iepirku vecajos labajos laikos, kad cilvēkus vēl nešķiroja.

Caurules iztinu ar griestos iekārtu DIY iztīšanas palīgierīci:

Pašas caurules pie sieta stiprināju ar savilcēm. Rupji uzmetot skaitu, varētu būt ka izgāja kkur 5000 mazās 2.5mm savilces un kkur 2000 lielās 3.6mm savilces. Bija ko iesvīst. Sekojošās bildēs jau būs redzams apkopojums ar gala rezultātu, vietām jau būs salikti xps distancerīši, lai piepaceltu sietu! Caurules vilku pirmo reizi mūžā, tāpēc šur tur varbūt varēja kko bik savādāk/citādāk, bet nu kas ir ar to jāsadzīvo.

Trīs sieti palika pāri un tos uzliku vēl vienā kārtā virs caurulēm pie ieejas un abiem lielajiem logiem.

Un tad atbrauca pats estrich. Tur arī, protams, neiztika bez piedzīvojumiem. Estricham smiltis beidzās, jo es nebiju baigi pedantiksi sekojis līdzi horizontam un vietām estrich aizgāja līdz pat 10cm. Šo sāpi gan ātri atrisinājām ar papildus materiālu atvešanu.

Publicēts iekš Uncategorized | 8 komentāri

Ūdensapgādes iestrāde grīdas siltinājumā (pielikums ierakstam)

Skatos, ka tautai ir iepaticies mans DIY risinājums, kā es pexa trubas iestrādāju siltinājumā ar hot-wire metodi. Ieraksts te. Vēlējos nedaudz papildināt info priekš tiem, kas negrib paši meklēt sastāvdaļas DIY, bet paņemt kko gatavu. Vai arī varbūt tiem, kas ar to nodarbojas nedaudz biežāk nekā reizi gadā vai reizi mūžā. Izrādās ir pieejams industriāls tāds verķis putuplasta griešanai. Esmu gatavs saderēt uz savu pusdiennaudu, ka gandarījums pa paveikto darbu būtu varbūt vienlīdzliels, bet ērtuma ziņā šis noteikti pārsniedz manu DIY verķi.

Aliexpress links te. Jāskatās no komplektācijas ko nu katrs vēlas. Gadījumā ja links nobrikos tad var vienkārši meklēt pēc atslēgas vārdiem “Electric Foam Cutter” “Hot Knife Cutter” “Hot Knife Rope” utt.

Publicēts iekš Uncategorized | Komentēt

Kā atšķirt labu plēvi no ne tik labas plēves?

Plēves ir ļoti daudz un dažādas. Es nešaubos ka katrai plēvei ir arī katrai savs vislabākais pielietojums, bet ja iet runa par tvaiku izolāciju un mājas būvniecību, tad titulu “tvaika plēve” izpelnās tikai dažas plēves.

Manā uzmanības lokā nonāca divas itkā vienādas plēves- abas ar raksturīgo zilo nokrāsu, abas 0.2mm biezas, abas tiek tirgotas kā tvaika izolācija un abām arī cenas nemaz tik būtiski neatšķiras. Iesākumā tā nemaz nepateiksi, ka viena no tām ir super eco variants (tā teikt uz pārdošanu) un otra ir “priekš sevis” variants.

Ar ko tad šīs polietilēna plēves savā starpā atšķirās Jūs prasīsiet. Atbilde ir pavisam vienkārša- viena no tām ir izgatavota no otrreizējā polietilēna piejaukumiem, savukārt otra tikai no pirmreizējā polietilēna. Pirmreizējā polietilēna kalpošanas laiks var būt virs 50 gadiem, bet otrreizējam polietilēnam tas var būt vien nieka 5-10gadi. Šo faktu ir ļoti grūti konstatēt plēves aprakstā vai pie cenu zīmēm, bet ir viens elementārs paņēmiens kā uz aci konstatēt atšķirību. Otrreizējo polietilēna plēvi nevar uzražot homogēnu- tajā vienmēr būs dažādi piejaukumi, gruži, smilšu graudiņi uc, kas ir diezgan viegli saskatāmi.

No šīs pašas operas ir arī dažādi plastmasas moldingi. Gan jau katrs esam pamanījuši to, ka kādreiz sniegbaltie pvc logu palodžu gala elementi vai to pašu logu eņģu uzlikas palikuši pavisam dzelteni. Tur arī kāds ražotājs vienkārši ir ietaupījis nedaudz naudiņas un neizmantojis pirmreizējo izejvielu.

Publicēts iekš Uncategorized | Komentēt

Pagaidu logi dolgostrojam DIY

Iepriekšējā būvniecības sezona straujiem soļiem sāka beigties un bija jādomā kā būvi pasargāt no nevēlamiem laika apstsākļiem. Arī pašam bija apnicis tas patstāvīgais caurvējš. Gribot negribot bija jādomā kā aiztaisīt neaizmūrētos caurumus, proti, logus un durvis. Dībeļošanu gāzbetonā jau atmetu pašā sākumā, jo lai tie dībeļi turētu rāmi ar plēvi + mainīga vēja slodzi, ir diezgan pamatīgi jāiegulda līdzekļi/nervi/laiks. Tas nav tā vērts, lai pēc tam to sauktu par pagaidu konstrukciju. Līdz ar to izdomāju pavisam vienkāršu sistēmu, kā bez dībeļiem iegūt ļoti stabilu pamatni plēves (un netikai) loga konstrukcijai. Tās pamatā ir saplākšņa gabals un trīs gabali atgriezumi no latojuma latām. Izmēri redzami bildēs zemāk. Brusiņas pie saplākšņa saskrūvētas tā, lai divas no tām turētu saplāksni pareizajā vietā, savukārt trešā brusiņa turēs loga konstrukciju. Uz katru caurumu, ko vēlamies aiztaisīt, saliekam četrus šādus elementus- divus katrā sānā. Tālāk pa pāriem pretējos elementus iespīlējam vai saskrūvējam kopā ar vēl vienu brusiņu. Pēc tam uzsitam sev pa plecu, jo esam ieguvuši stabilu konstrukciju plēves logiem.

Ar pašu plēvi var izpausties kā nu kuram tīk. Man tīkamākais variants likās ņemt plēvi platumā ar ~25cm rezervi uz katru sānu, to rezervi uzrullēt uz latas un tad vienu latu uzreiz pieskrūvēt tās vietā. Otru sarullēto latu jau skrūvēju ar galdnieka spīļu palīdzību- sarullēju, ar spīlēm pievilku pie sagatavotā rāmja un tad pieskrūvēju. Rezultāts redzams bildēs.

Šeit citi logi no ārpuses. Lielākajam (~3×2.6m) ievietoju papildus stiprinājumu vidusdaļā.

Šeit no iekšpuses.

Te terases durvis no plānā osb (laikam 10mm), kas man nevajadzīgs mētājās pa kājām. Kaut osb plāns, tas mierīgi ir izturējis visus lielos vējus bez problēmām. To pašu var arī teikt par plēves variantu.

Publicēts iekš Uncategorized | 5 komentāri

Siltinam grīdu

Vadoties no potenciālās nulles atzīmes, izspriedu ka 18cm siltinājumam man vajadzētu salīst bez problēmām. Beigās pie šāda biezuma arī paliku. Sarēķināju kopējo tilpumu un ķēros pie putuplasta iepirkšanas. Kopumā sanāca ap 25 kubi eps100 un xps. Kāpēc mix? Tāpēc, ka gribējās pēc iespējas kvalitatīvāk (pareizāk), bet rokas necēlās pirkt tikai xps. Arī kabatas nav tik dziļas kā varbūt gribētos. EPS ir stipri lētāks, bet tam ir viens pamatīgs mīnuss- tas uzsūc mitrumu un, mitram esot, tas zaudē savas siltumizolācijas spējas. Domāju, ka ar akmens šķembu slāni es pietiekami labi nodrošinājos no iespējamā kapilārā mitruma, bet tik un tā negribējās likt EPS tiešā kontaktā ar grunti, pat ja tur starpā ir plēve. Izdomāju zelta vidusceļu- pirmā kārtā, kas manā gadījumā ir 3cm, likšu xps un pārējos 15cm eps.

Tā kā man pamatne ir ar nelieliem akmenīšiem, izdomāju ka likšu plēvi virs xps slāņa nevis zem tā. Negludā virsma un akmenīši noteikti sacaurumotu plēvi un no tās būtu maz jēgas. XPS mitrums netraucē un visam vajadzētu būt ok.

Pēc xps slāņa ielikšanas un bardaka savākšanas viss liekas tik gluds un tīrs, var mierīgi zeķēs turpināt strādāt. Un šeit arī turpināju ar plēves ieklāšanu. Kanalizācijas un gaisa caurules arī aplīmēju. Varēja iztikt bez aplīmēšanas, bet gribējās patrenēties aplīmēt kko pirms tas patiešām būs vajadzīgs (piem., griestu izvadiem).

Sāku piemērīt un līmēt eps putuplastu. Izvēlējos likt 3x5cm, lai vidējā slānī varētu paslēpt iespējamās komunikācijas.

Sapratu, ka putuplasts būs jāgriež daudz un dikti un ka bez papildus palīga neiztikt. Tika iepirkts nedaudz advancēts barošanas bloks un nihroma stieple un jautrība varēja sākties- putuplastu var griezt smuki taisni un bez gružiem.

Barošanas bloks šāds

Ūdens cauruļu paslēpšanai vidējā eps slānī arī tika uzmeistarota portabla iekārta ar to pašu nihroma stiepli

Šāds testa paraudziņš sanāca. Kopumā nedaudz pačakarēties sanāca, bet darbiņš tika padarīts. Nākamreiz gan šāda veida aktivitātēm izvēlētos vai nu biezāku stiepli vai arī stieples vietā ņemtu nihroma plāksni. Diemžēl LV tādas extras nav pieejamas, tās jāsūta.

Ūdens apgādei izvēlējos pexa caurules. Veidoju sadales kolektoru gan siltajam, gan arī aukstajam ūdenim. Siltā ūdens caurules vilku pa īsāko iespējamo ceļu (taisni). Savukārt aukstā ūdens caurules nācās vilkt apkārt, lai netraucētu siltā ūdens trasei.

Šeit arī redzam, ka zem potenciālajām sienām netika likti pēdējie divi slāņi (10cm) putuplasta. Arī pirmais 5cm eps slānis tika tajā vietā aizstāts ar xps, veidojot kopumā 8cm biezu xps slāni. Šādi es centos nodrošināt papildus nestspēju siltinājumam un biezāku slāni estričam, kas balstīs sienu.

Piefinišēts rezultāts ar papildus plēves slāni.

Publicēts iekš Uncategorized | 3 komentāri

Monier dakstiņš

Jumta seguma izvēles ziņā priekšroka tika dota Monier Zanda Lux betona dakstiņiem. Izlēmu ka price/performance ziņā tas ir pats zelta vidusceļš. Plus vēl kkad sen sen izstādē Māja no Moniera tiku pie personalizēta atlaižu kupona -30% no visa dakstiņu komplekta (arī papildelementiem). Pilns komplekts manam jumtam tika nokoplektēts uz 10 paletēm, svēra nedaudz zem 10 tonnām un izskatījās aptuveni šādi:

Serviss bija augstā līmenī, bet tomēr nelielu vilšanos sagādāja fakts, ka par paletēm tika paprasīts neslikts cipars un atpakaļ tās netiek pieņemtas. Tāda slēptā piemaksa pie kopējā pirkuma.

Protams, neiztika arī bez starpgadījumiem un pārsteigumiem- manipulatora vadītājs izkraujot paletes vienu paleti apdauzīja un pāris dakstiņi bija ar baltiem izsvīdumiem. Abus šos brīnumus atklāju tikai tad kad izpakoju dakstiņus. Ražotājs laipni piedāvājās visus tos dakstiņus aizvietot, bet beigās es tos izmantoju piezāģēšanai un apmainīt nebija vajadzības.

Un tā nu sākās jaunais izaicinājums- sanest 10 tonnas dakstiņus uz jumtu. Tobrīd vēl nezināju uz ko parakstos, kad manipulatora šoferim palūdzu kravu izkraut uz zemes nevis uz jumta. Iedomājos, ka ātrumā un steigā kraujot uzreiz uz jumta es kko izdarīšu ne tā, labāk lēnā garā pats tikšu galā. Tā nu lēnā garā pa trepēm es sanesu augšā kādus 70% un tas nebija viegli vienam. Pēdējā dienā man pieteicās pāris brīvprātīgie palīgi un ļoooti ātri tika sanesti visi pārējie dakstiņi. Kā vēlāk izrādījās, dakstiņu uzcelšana bija arī pats grūtākais un sareģītākais visā jumta ieklāšanas pasākumā.

Dakstiņu izklāšana jau bija tīrākais prieks- visi mani iepriekšējie pūliņi kā pareizs un taisns latojums, pareizi sakrāmētas dakstiņu pakas utt beidzot rezultējās vieglā un patīkamā izklāšanas procesā.Dakstiņu stiprināšanas process, sateknes ieklāšana, putnu barjeras stiprināšanas uc detaļās es neiedziļināšos, jo Monier instrukcijās tas ir aprakstīts diezgan detalizēti.

Te jau 95% dakstiņu jau savās vietās. Nav vēl papildus elementi uzstādīti. Vienā no bildēm jau dzegas dakstiņiem sagatavota vieta.

Un šeit jau gala rezultāts ar kores un dzegas dakstiņiem.

Ieejas jumtiņa mezgls.

Publicēts iekš Uncategorized | 6 komentāri

Latojums

Tika pasūtītas 50x50x6000 brusas un latojuma prieki varēja sākties. Sākšu jau ar to, ka man ne visai patika tas, ka šīs brusas bija zāģētas no 50×200 dēlēm. Zinot to, ka zāģa ripa nav bezgalīgi plāna un dēle nav ideāla, tur 50×50 brusas nekādīgi nevar sanāk. Būtībā malas izmēri staigāja no 35 (!!!) līdz 52 mm. Vidējais izmērs bija kkur 46 mm – tāda optizimēta pieciniece brusa! Beigās tomēt dabūju vienu malu izlaist caur ripzāģi, lai kaut nedaudz kontrolētu izmērus.

IMG-20191121-WA0004

Par plēves izvēli es daudz nedomāju un izvēlējos Mārtiņa pārbaudīto Jutacon 150 jumta plēvi. Spārēm galus atstāju kādus 35cm nenosegtus, lai kondensātam būtu kur tecēt un lai jumts labāk ventilējas. Lai nebūtu jāpiegriež plēve garumā, es tās pārlaidumus liku kādus 25cm. Kopā iztērēju nepilnus 28kg cinkotās/rievotās 100mm naglas. Optimālais latojuma solis manam jumta slīpumam (30 grādi) sanāca  tieši pēdējam dakstiņam pa vidu. Būtībā pēc instrukcijas bija jāsamazina solis, un tā lielums būtu bijis optimāls 20 grādu slīpam jumtam. Negribēju tādu overkill’u un izdomāju tomēr palielināt soli, kāds tas būtu 35 grādu slīpam jumtam un plus vēl ietaupīju divas dakstiņu rindas (100+ dakstiņus).

JPEG_20191222_090558_3651071300061989445

Latojums piefinišēts. Darbs nebija no tiem grūtākajiem/smagākajiem kāds bija darīts.

 

Bonusa bildes: mani jaunie pilnībā automatizētie zāles pļāvēji un pusdienas.

Publicēts iekš Uncategorized | 5 komentāri

Kolonas pagarinājās

Vērīgākie būs pamanījuši, ka pie kolonām es nedaudz kļūdījos ar augstumu. Atbilstoši laikapstākļi un/vai iedvesma bija pienākuši un varēja ķerties pie labošanas darbiem.

Viens gan bija skaidrs- es negribēju braukt iznomāt veidņus, jo nomas punkts atrodas relatīvi tālu un  galīgi nevarēju atrast motivāciju braukt pakaļ diviem veidņiem. Sākumā biju izdomājis ka uztaisīšu veidni no kāda plānā skārda, kurš man saimniecībā pēc tam noteikti noderētu. Veikalā apčamdot tos skārdus es sapratu, ka smuku apaļu veidni būs pagrūti uztaisīt- šo domu nedaudz atliku. Un pareizi darīju, jo tās pašas dienas vakarā kaimiņš meta ārā savas vecās skārda ventilācijas caurules. Tā arī es tiku pie sava donora. Diametrs šai caurulei bija 30cm, bet man kolona 35cm. Tas gan nesagādāja lielas problēmas, jo man tā pat bija jāpārgriež tā caurule arī garenvirzienā, lai varētu dabūt virsū kolonai. Piezāģēju vēl vienu strēmeli ar kuru no iekšpuses aiztaisīju spraugu veidnī.

20200502_111418

Tālāk jau ar savilcēm un gumijām nostiprināju veidni pareizajā vietā. No monolītās joslas betonēšanas bija palikuši pāris maisi betons-klons, kas arī tika likti lietā. Vienīgā kļūda, ko es pieļāvu bija tā, ka to ielikto strēmeli es nepiekniedēju vai nepieskrūvēju pie pārējās caurules un smagais betons mīksto skārdu nedaudz izspieda uz āru. Nebiju rēķinājies, ka tas skārds ir tik mīksts.

20200503_104516(0)

Labi, ka gaisa temperatūra vēl nebija tik augsta un betons-klons pa diennakti nebija paspējis pārāk daudz sacietēt un pēc atveidņošanas varēja lieko materiālu ar vadulu nogriezt nost.

 

Publicēts iekš Uncategorized | 8 komentāri

Izstāžu maratons martā un aprīlī

https://us.123rf.com/450wm/sandyche/sandyche1707/sandyche170700154/81928976-beautiful-tired-sexy-miner-worker-in-orange-helmet-with-flashlight-sitting-on-a-floor-on-steel-backg.jpg?ver=6

Marts un aprīlis solās būt diezgan interesanti mēneši no būvniecības izstāžu viedokļa, jo lv lt un ee plānojās veselas piecas izstādes par būvniecības tēmu! Tikai viena no tām būs lv un viena ee, pārējās trīs lt. Nav liels noslēpums, ka ļoti lielu daļu lietu un pakalpojumus pie kaimiņiem leišiem var iegādāties par stipri draudzīgākām naudiņām. Tas pat arī attiecas uz būvniecību- no pieredzes varu teikt, ka parasts mirstīgais (kam nav galu lv) lt praktiski visu būvniecībai var sameklēt līdz pat 30% lētāk nekā pie mums.

Nedaudz izkonspektēšu info par šīm izstādēm no vienas foršas mājas lapas (expolink.lv).

Viss sāksies pie mums ar izstādi Māja I izstāžu centrā Ķīpsalā 12.03-15.03 par tēmām būvniecība, iekārtas, materiāli, iekšējā apdare.

Tālāk seko izstāde Kauņā Žalgiris arēnā  Home world 20.03-22.03. par tēmām celtniecības materiāli, interjers, mēbeles.

Tad ir izstāde Igaunijā Estonian Fairs Centre Estbuild  01.04-04.04. par tēmām būvniecība, iekārtas, materiāli, iekšējā apdare.

Nākāmā ir Klaipēda Švyturio arēnā Construction Exhibition 16.04-18.04. par tēmām būvniecība, iekārtas, materiāli, iekšējā apdare.

Un tad braucam uz Viļņu LITEXPO centrā Resta 22.04-25.04 par tēmām būvniecība, iekārtas, materiāli, iekšējā apdare.

Publicēts iekš Uncategorized | Komentēt

Jumts atbraucis

Jāatzīst, ka šis posms bija viens no nervus kutinošākajiem gan dēļ tā, ka liela naudas summa tika likta uz spēles, gan arī dēļ trakās loģistikas un plānošanas. Kā izrādās nav tik vienkārši pārvadāt tādas kravas.  Projektā jumts ir paredzēts ar 35 grādu slīpumu. Tā kā Latvijā neviens transports likumīgi un bez milzīgas birokrātijas tik apjomīgas kopnes nevar pārvadāt, tika nolemts slīpumu samazināt uz 30grādiem. Šādi tika zaudēti kādi 70cm mājas augstuma, toties par dažiem cm varēja palīst zem atļautā kravas augstuma.

Šeit kopnes gatavojas savam pēdējam ceļojumam.

20191002_143241Untitled1

Kopnes tika veidotas tā, lai varētu bez papildus grūtībām iestrādāt līdz 50cm siltinājumu un būtu iespējams izveidot kkādu telpu bēniņos ar stabilu grīdu. Šim nolūkam arī kopnēm vidū netika likti balsti un tapa papildus paaugstinājums grīdai.

Šo visu lego padarīšanu bez jumta trepēm sastellējām kādās 4h. Bijām trīs nepieredzējuši darboņi. Visiem bija visu laiku ko darīt. Vēl viens cilvēks nebūtu nācis pa ļaunu, bet kad sastrādājāmies tad viss gāja daudz maz pa konveijeru. Pēc tam jau lēnā garā pa vakariem saskrūvēju vēja saites un pieliku jumta trepes.

 

Šeit jau bilde ar visām vēja saitēm un gala trepēm no ne visai forša rakursa. Trepes, kuras knapi viens var izkustināt, uzdabūt augšā vienam un bez jebkādas tehnikas bija pamatīgs izaicinājums. Prieks pēc šī darba izdarīšanas arī bija neviltots. Beigās pats varēju uzlikt vainagu un sev uzsaukt mielastu un pats sev uzkārt bikses vai ko tur par slikto barošanu.

IMG-20191023-WA0003

Manuprāt gatavajām koka kopnēm salīdzinājumā ar uz vietas taisītu jumta konstrukciju ir milzum daudz bonusi. Viens no galvenajiem plusiem ir tas, ka cilvēciskais faktors ir izslēgts līdz minimumam- pat cilvēks ar nedaudz līkām divām kreisajām rokām var gatavās kopnes sasviest uz jumtu un tas kalpos pietiekami labi.  Kaut vai var gadīties, ka tu esi zelta universālais pro cilvēks, bet kokmateriālu atved ļoti nekvalitatīvu un atkal viss vējā. Gatavajām kopnēm ir izmantots sauss kalibrēts materiāls un tur visas problēmas jau saknē atkrīt. Otrs gatavo kopņu ieguvums ir kokmateriālu daudzuma (mazuma) ziņā. Tu vairs neesi piesaistīts maģiskajam 6m laidumam, turklāt rūpnīcas kopnēm kokmateriālu kubi tiek iztērēti vismaz 3x mazāk nekā arhitekta “aprēķinātie” kubi jumta konstrukcijai. Un tas vēl bez pieskaitītajiem atgriezumiem gadījumā ja pats taisītu. Ir vērts pieminēt, ka rūpnīcas kopnēm slodzes un nestspēja ir reāli aprēķināta nevis kkāds tur copy/paste no vecām krievu grāmatām. Naudas ziņā tas pašas gatavās kopnes, protams, nepadara lētākas, bet starpību starp taisīt-pašam vai ņemt-gatavu samazina būtiski.  Pēdējais un ne mazāk būtiskais plusiņš gatavajām kopnēm ir to slodzes sadalījums. Gribot negribot visu jumta slodzi (konstrukcija + sniegs) uzņem mūrlata un mūris. Tradicionālam jumtam spāres cenšas izspiest mūrlatu uz āru, dēļ kā labākajā gadījumā mūrī pie mūrlatas rodas plaisas  un sliktākajā gadījumā var arī sagrūt viss mūris kopā ar jumtu. Lai no šāda scenārija izvairītos, tad taisa stabilu jumta krēslu, izvairās no pārāk garām nebalstītām nesošām sienām, veido armējošo joslu utt, bet tas viss var arī nepaglābt divu kreiso roku gadījumā.  Ar gatavajām kopnēm viss ir daudz savadāk-  tās veidotas tā, lai to smaguma spēks spiež tikai un vienīgi perpendikulāri zemei un līdz ar to mūra izspiešana uz āru un tam sekojošo plaisu veidošanās ir praktiski izslēgta.

 

Publicēts iekš Uncategorized | 13 komentāri