Izstāžu maratons martā un aprīlī

https://us.123rf.com/450wm/sandyche/sandyche1707/sandyche170700154/81928976-beautiful-tired-sexy-miner-worker-in-orange-helmet-with-flashlight-sitting-on-a-floor-on-steel-backg.jpg?ver=6

Marts un aprīlis solās būt diezgan interesanti mēneši no būvniecības izstāžu viedokļa, jo lv lt un ee plānojās veselas piecas izstādes par būvniecības tēmu! Tikai viena no tām būs lv un viena ee, pārējās trīs lt. Nav liels noslēpums, ka ļoti lielu daļu lietu un pakalpojumus pie kaimiņiem leišiem var iegādāties par stipri draudzīgākām naudiņām. Tas pat arī attiecas uz būvniecību- no pieredzes varu teikt, ka parasts mirstīgais (kam nav galu lv) lt praktiski visu būvniecībai var sameklēt līdz pat 30% lētāk nekā pie mums.

Nedaudz izkonspektēšu info par šīm izstādēm no vienas foršas mājas lapas (expolink.lv).

Viss sāksies pie mums ar izstādi Māja I izstāžu centrā Ķīpsalā 12.03-15.03 par tēmām būvniecība, iekārtas, materiāli, iekšējā apdare.

Tālāk seko izstāde Kauņā Žalgiris arēnā  Home world 20.03-22.03. par tēmām celtniecības materiāli, interjers, mēbeles.

Tad ir izstāde Igaunijā Estonian Fairs Centre Estbuild  01.04-04.04. par tēmām būvniecība, iekārtas, materiāli, iekšējā apdare.

Nākāmā ir Klaipēda Švyturio arēnā Construction Exhibition 16.04-18.04. par tēmām būvniecība, iekārtas, materiāli, iekšējā apdare.

Un tad braucam uz Viļņu LITEXPO centrā Resta 22.04-25.04 par tēmām būvniecība, iekārtas, materiāli, iekšējā apdare.

Publicēts iekš Uncategorized | Komentēt

Jumts atbraucis

Jāatzīst, ka šis posms bija viens no nervus kutinošākajiem gan dēļ tā, ka liela naudas summa tika likta uz spēles, gan arī dēļ trakās loģistikas un plānošanas. Kā izrādās nav tik vienkārši pārvadāt tādas kravas.  Projektā jumts ir paredzēts ar 35 grādu slīpumu. Tā kā Latvijā neviens transports likumīgi un bez milzīgas birokrātijas tik apjomīgas kopnes nevar pārvadāt, tika nolemts slīpumu samazināt uz 30grādiem. Šādi tika zaudēti kādi 70cm mājas augstuma, toties par dažiem cm varēja palīst zem atļautā kravas augstuma.

Šeit kopnes gatavojas savam pēdējam ceļojumam.

20191002_143241Untitled1

Kopnes tika veidotas tā, lai varētu bez papildus grūtībām iestrādāt līdz 50cm siltinājumu un būtu iespējams izveidot kkādu telpu bēniņos ar stabilu grīdu. Šim nolūkam arī kopnēm vidū netika likti balsti un tapa papildus paaugstinājums grīdai.

Šo visu lego padarīšanu bez jumta trepēm sastellējām kādās 4h. Bijām trīs nepieredzējuši darboņi. Visiem bija visu laiku ko darīt. Vēl viens cilvēks nebūtu nācis pa ļaunu, bet kad sastrādājāmies tad viss gāja daudz maz pa konveijeru. Pēc tam jau lēnā garā pa vakariem saskrūvēju vēja saites un pieliku jumta trepes.

 

Šeit jau bilde ar visām vēja saitēm un gala trepēm no ne visai forša rakursa. Trepes, kuras knapi viens var izkustināt, uzdabūt augšā vienam un bez jebkādas tehnikas bija pamatīgs izaicinājums. Prieks pēc šī darba izdarīšanas arī bija neviltots. Beigās pats varēju uzlikt vainagu un sev uzsaukt mielastu un pats sev uzkārt bikses vai ko tur par slikto barošanu.

IMG-20191023-WA0003

Manuprāt gatavajām koka kopnēm salīdzinājumā ar uz vietas taisītu jumta konstrukciju ir milzum daudz bonusi. Viens no galvenajiem plusiem ir tas, ka cilvēciskais faktors ir izslēgts līdz minimumam- pat cilvēks ar nedaudz līkām divām kreisajām rokām var gatavās kopnes sasviest uz jumtu un tas kalpos pietiekami labi.  Kaut vai var gadīties, ka tu esi zelta universālais pro cilvēks, bet kokmateriālu atved ļoti nekvalitatīvu un atkal viss vējā. Gatavajām kopnēm ir izmantots sauss kalibrēts materiāls un tur visas problēmas jau saknē atkrīt. Otrs gatavo kopņu ieguvums ir kokmateriālu daudzuma (mazuma) ziņā. Tu vairs neesi piesaistīts maģiskajam 6m laidumam, turklāt rūpnīcas kopnēm kokmateriālu kubi tiek iztērēti vismaz 3x mazāk nekā arhitekta “aprēķinātie” kubi jumta konstrukcijai. Un tas vēl bez pieskaitītajiem atgriezumiem gadījumā ja pats taisītu. Ir vērts pieminēt, ka rūpnīcas kopnēm slodzes un nestspēja ir reāli aprēķināta nevis kkāds tur copy/paste no vecām krievu grāmatām. Naudas ziņā tas pašas gatavās kopnes, protams, nepadara lētākas, bet starpību starp taisīt-pašam vai ņemt-gatavu samazina būtiski.  Pēdējais un ne mazāk būtiskais plusiņš gatavajām kopnēm ir to slodzes sadalījums. Gribot negribot visu jumta slodzi (konstrukcija + sniegs) uzņem mūrlata un mūris. Tradicionālam jumtam spāres cenšas izspiest mūrlatu uz āru, dēļ kā labākajā gadījumā mūrī pie mūrlatas rodas plaisas  un sliktākajā gadījumā var arī sagrūt viss mūris kopā ar jumtu. Lai no šāda scenārija izvairītos, tad taisa stabilu jumta krēslu, izvairās no pārāk garām nebalstītām nesošām sienām, veido armējošo joslu utt, bet tas viss var arī nepaglābt divu kreiso roku gadījumā.  Ar gatavajām kopnēm viss ir daudz savadāk-  tās veidotas tā, lai to smaguma spēks spiež tikai un vienīgi perpendikulāri zemei un līdz ar to mūra izspiešana uz āru un tam sekojošo plaisu veidošanās ir praktiski izslēgta.

 

Publicēts iekš Uncategorized | 13 komentāri

Nesošo sienu būvniecības izmaksas

Vēl viena aktīvās būvniecības sezona ir beigusies un man arī viens liels darba posms ir noslēdzies, proti, nesošās sienas ir uzmūrētas.Šeit bilde pirms:

20181013_171512.jpg

Un te pēc (nav gan ļoti labas kvalitātes):

20191002_112246.jpg

Savelkot visus tēriņus kopā, varu teikt, ka šis prieks man izmaksāja aptuveni 4.2kEur jeb 33.5EUR uz katru dzīvojamās platības m2 jeb 26.7EUR uz katru apbūves laukuma m2. Šis cipars ietver sevī visu sākot no cementa javas zem pirmās gāzbetona rindas un līdz pat mūrlatai to ieskaitot. Sīkāku sadalījumu pa grupām esmu apkopojis grafikā zemāk.

price

Zem gāzbetona sadaļas slēpjas pats gāzbetons, viena līmes palete un īrētais lentzāģis gāzbetonam. Tā kā logu pārsedzes un monolītās joslas veidņi (u-bloki) tika tapināti uz vietas, tad to izmaksas arī netieši slēpjas šajā sadaļā. Padaudz gāzbetons palika pāri un tiks izmantot nenesošām iekšsienām, bet atsevišķi šo pārpalikumu neesmu izdalījis.

Nākamo lielāko pozīciju sastāda atlikušie sausie maisījumi- mūrjava zem pirmās gāzbetona rindas un betons-klons pārsedzēm un monolītai joslai. Šeit izvēlējos iet šķietami vienu no dārgākajiem ceļiem- ņemt jau gatavos maisījumus un pašam nemocīties ar trako loģistiku katru atsevišķo komponentu sagādē. Šādi es izvairījos no milzīga bardaka būvlaukumā un nebija jālauza galva par to vai kkas nepietrūks.

Armatūras sadaļa ir aptuvena, jo par ~90% tika izmantota armatūra, kura palika pāri no pamatu būvniecības. Toreiz speciāli pirku armatūru tā, lai nepietiktu visai pamatu un sienu būvniecībai ar domu, ka tās pāris armatūras tad arī piepirkšu klāt.

Tālāk nāk daži saimniecībā noderīgi instrumenti, kā betona maisītājs un elektriskais zāģis gāzbetona zāģēšanai. Tam seko pati mūrlata un vēl pāris collīgās dēles, traktors gāzbetona izkraušanai un citiem sīkiem darbiem, 3cm xps pārsedzēm un monolītai joslai, vītņstieņi, ruberoīds un citi sīkumi.

Publicēts iekš Uncategorized | Komentēt

Pārsedzes, monolītā josla un mūrlata

Kopā ar pamatu armatūru tika arī pasūtīta armatūra ar aptverēm priekš pārsedzēm. Toreiz vēl nebiju izdomājis kas un kā, arī aptveres atnāca īsti ne pēc izmēriem. Par to ļoti neuztraucos, jo zināju, ka U blokus taisīšu pats un tad arī pielāgošos kā vajadzēs. Šim darbam tika iegādāts elektriskais motorzāģis. Sakalkulēju, ka sazāģējot pusi no nepieciešamajām logu pārsedzēm, man tas zāģis atmaksāsies. Jaunu mantu vienmēr gribās un kāpēc lai to šādā veidā arī nenopelnītu. Tika sazīmētas zāģēšanas vietas (uztaisīts trafarets) un nu tik varēja ķerties klāt. Darbs nebija no tiem vieglākajiem un nedaudz vajadzēja iesvīst, bet nu divos vakaros viss bija sadarīts. Beigās no zāģa ķēdes praktiski nekas nebija palicis pāri, toties zāģis sveiks un vesels. [varbūt kāds jaunais censonis grib pieteikties šim 3x lietotajam žāģim par kādu labu ciparu?].

Salīmējam blokus vietā, nostiprinam no apakšas kur nu tas ir vajadzīgs

Sienam armatūru. Divām lielajām pārsedzēm es ievietoju papildus 16ā izmēra armatūras stieni apakšējā daļā.

Liekam iekšā 3cm xps un armatūru, lejam pilnu ar gatavo betons-klons maisījumu. Kopā pārsedzēm izgāja 37 lielie maisi. Samērā viegli ir aprēķināt nepieciešamo maisu daudzumu pēc sekojošas formulas- x m3 = 2x tonnas gatavā maisījuma. Tas būs ar nelielu rezervīti.  Piemēram, vajag 0.5m3 betonu, tas būs 1t (25 maisi) gatavā maisījuma.

Veidni monolītajai joslai tika izlemts līmēt no atsevišķām gāzbetona loksnēm, nevis zāģēt tradicionālos U blokus. Tika noīrēts gāzbetona lentzāģis un vienā vakarā sazāģēts viss nepieciešamais daudzums visam perimetram. Šī bija mana izcilākā ideja visā gāzbetona līmēšanas periodā, jo zāģēšana notiek kā pa sviestu un fizisks spēks vispār nebija jāpieliek, atgriezumi nepaliek vispār nekādi un turklāt var sazāģēt pilnīgi visus mūrēšanas laikā sakrājušos atgriezumus. Tā kā man mazākā borta mala bija 4.5cm plata, es sazāģēju bortiņos pilnīgi visus liekos atgriezumus, kas bija kaut 1mm platāki par 4.5cm. Citos būvniecības blogu ierakstos gāzbetona lielais atriezumu procents bija minēts kā viens no lielākiem tā mīnusiem. Ar šādu mahināciju domāju ka gāzbetons pamatīgi iekabina pārējiem konstruktīvajiem materiāliem.

Tālāk tika pielīmēts ārējais borts un tam klāt pielīmēts 3cm xps. Iekšējo bortu līmēju tikai pēc armatūras salikšanas/sasiešanas.

Stūros iemānīju 8gb iepriekš saliektos leņķus, kas bija palikuši pāri no pamatu būvniecības.

Ārējais borts 7.5cn, iekšējais 4.5cm

IMG-20190731-WA0000

Sapildam visu ar betons-klons gatavo maisījumu. Šeit aizgāja kādi 67 maisi. Divatā tikām galā kādās 4.5h. Ļoti palīdzēja manas paštaisītās stalažas apkārt visam perimetram.

Mūrlatu stiprināju uz 12ā izmēra vītņstieņiem, caurumus urbu ar 14mm spalvurbi. Zem mūrlatas hidroizolācija un divas kārtas ruberoīda. Starp ruberoīdu un mūrlatu sapūtu montāžas līmi (putas). Nezinu vai pareizi darīju, bet nu tomēr mūrlata nav ideāla un galīgi negribējās atstāt tādu nelielu gaisa spraugu apkārt perimetram.

 

Publicēts iekš Uncategorized | 4 komentāri

Sienas aug tuvāk logu pārsedzēm

Pirmās rindas salīmētas un nu jau skola rokā- spēj tik likt un līmēt.

Pašā sākumā jau notika viena šaize- vējš apgāza divas iesāktas gāzbetona pakas. Beigās skāde nemaz nebija tik liela-  salpīsušos blokus salīmēju ar putām un tos, kurus nevarēja salīmēt, izmantoju piegriešanai pēc izmēriem.

Pirmos 1.6 metrus es izliku bez īpašām stalažām, izmatoju tikai salokāmās alumīnja trepes.

Tad sapratu, ka nevēlos tādā augstumā ar gāzbetona kluci rokās žonglēt uz nestabilām trepēm. Nācās domāt kautkādu sakarīgu un dzīvībai mazāk bīstamu veidu, kā strādāt augstumā. Man kā pašdarbniekam sastatņu īrēšanas variants atkrita uzreiz. Arī negribēju tos masīvos palešu kastu variantus, tāpēc nosliecos pa labu armēņu sastatnēm visapkārt perimetram (googlē var meklēt kā армянские строительные леса). Šādām sastatnēm kokmateriāls nepieciešams ļoti maz un atspiežoties ar kājām (ciskām) pret uzmūrēto sienu nav risks, ka sastatnes aizmuks prom un tu paliksi karājoties. Kā virsējo laipu es izmantoju vecu 50×200 dēli.

Šeit vēl dažas random bildes no procesa

 

 

 

 

Publicēts iekš Uncategorized | 1 komentārs

Pirmā un otrā gāzbetona rinda

Viss darbs sākas ar to, ka iefrēzēju vertikālās gropes universal blokiem. Tas man dod iespēju noslēgt gaisa kustību vertikālajās šuvēs arī pēc bloku pielīmēšanas.

Mērot diognāles un malas, stūros uz mūrjavas tika izlīmeņoti pirmie bloki. Šeit iespējams nedaudz nohaltūrēju, jo atlikt vienāda garuma malas un tai pat laikā arī vienādas diognāles ir diezgan piņkerīgs pasākums. Beigās viena no malām tomēr sanāca garāka par kādiem 8mm un viena diognāle garāka par kādiem 15mm. Vai tas uz 17+ metru garu diognāli ir ok vai rupja kļūda, to nemācēšu teikt.

Novelkot auklu uz atliktajiem stūriem  tika secināts, ka pat uz 10 metriem aukla vidusdaļā ieliecas vismaz pa 5mm (bilde ar leņķi). Līdz ar to nācās pastutēt auklu ik pa pāris metriem.  Es izmantoju divas auklas- viena rāda vertikālo līmeni un otra horizontālo līmeni.

Pēc mūrjavas specifikācijas tā jāliek vismaz 1cm biezā slānī un ne biezākā par 4cm. Man viens no stūriem bija sanācis augstāks nekā pārējie stūri un līdz ar to tajā tika 1cm bieza mūrjava un visur citur 2-3cm bieza kārta. Man kopā izgāja kādi 16 maisi gatavās mūrjavas.

Slīpēšana tika veikta ar kārtīgu paštaisītu instrumentu- nelielā leņķī salīmētiem metāla zāģīša asmeņiem. Instrumenta kopējās izmaksas ir tik cik maksā paši zāģīši. Šāds verķis slīpē vienkārši ideāli, ir pieteikami plats un garš, labi tur līmeni utt. Pēc pāris rindām paliek nedaudz grūtāk slīpēt, jo zobiņi praktiski nodiluši, bet tik un tā darbs iet uz priekšu.

Pēc bloku virsmas noslīpēšanas sākas nākamais posms- armatūras iefrēzēšana. Lai armatūra labi turētos blokā, tad jāievēro šādas tādas nianses- armatūrai vajadzētu atrasties vismaz 5cm no bloka malas un gropei vajadzētu būt vismaz 2x2cm ja to aizpilda ar bloku līmi vai vismaz 4x4cm ja to aizpilda ar mūrjavu. Man bija depo pirktā 20+mm frēze un ar to tika iefrēzēta aptuveni 20mm dziļa grope.

Visas gropes es aizpilīju ar pelēko līmi, kas ir stipri lētāka par balto! Novēroju, ka gāzbetona līme žūšanas laikā būtiski sasēžas, tāpēc nākamo rindu līmēju tikai pēc  pelēkās līmes izžūšanas.

Uz vietas tika uzmeistarota uzparikte vienmērīgai līmes padošanai. Kā jau es minēju, es vertikālās šuves aizpildu vēlāk un līdz ar to šāda līmes padošanas kaste bloku līmēšanas ātrumu praktiski pieckāršo un notecējumi arī gandrīz vai nav.

Publicēts iekš Uncategorized | 7 komentāri

Kā bauroc blokus padarīt par 20% vērtīgākus

Šeit nopublicēšu tikai ļoti mazai cilvēku grupai zināmu pamācību par to,  kā nopirktos bauroc blokus padarīt par 20% vērtīgākus.

Tātad pirmā lieta kas jādara- jāsakrāmē tieši 16gb universal bloki vienā rindā kā domino kauliņi. Vēlams sakrāmēt cieši klāt vienu pie otru, var arī nekrāmēt ļoti precīzi, līdzīgi kā bildē:

20190424_171429

Tālāk sākas pats mistiskākais- nostājamies blokiem blakām, divas reizes apgriežamies ap savu asi un trīs reizes sasitam plaukstas un wholā- bloki kļuvuši par 20%, jeb par ~15eur/m3 dārgāki:

20190424_172102

Bet ja nopietni pieejam lietām, tad šāda mahinācija ļauj arī “lētajiem” universal blokiem vertikālās šuves aizlīmēt kkad vēlāk. Īpaši šis man atviegloja dzīvi pie pirmās rindas izlikšanas uz cementa javas, jo nebija vajadzība vienlaicīgi rūpēties par gāzbetona līmi un mūrjavu. Plus vēl bez čakara varēju ntās reizes ņemt bloku no savas vietas ārā, lai paliktu apakšā vēl nedaudz cementa javu.

Publicēts iekš Uncategorized | 4 komentāri