Kā jau iepriekš rakstīju, iepriekšējā sezonā nosiltinātās grīdas es piebeidzu ar plēvi. Šaja sezonā jau turpinot ar sietu, es piefiksēju, ka zem plēves (starp plēvi un eps) ir izveidojies kondensāts, kas nu nekādi netiek ārā. Iespējams ka iepriekš liku eps mitros laika apstākļos un tad ar plēvi iesprostoju to mitrumu. Pasēdēju un izdomāju, ka man tā plēve tur absolūti nav vajadzīga. Ņēmu un plēsu to plēvi nost, lai iespējamais mitrums varētu mierīgi caur estriču ceļot tālāk.
Tātad tika izvēlēts 5mm biezuma siets ar acs izmēru 100x100mm. Starp citu, siets sanāca 55gb 1x3m un gabalā maksāja 6.1eur, jo iepirku to vēl pagājušajā sezonā. Skatos ka šodienas cena ir ap 11eur=> 336eur vs 605eur. Neslikts ietaupījums.
Silto grīdu caurules gribējās man Uponor, bet sanāca Danfoss PEXa 20×2, kopumā 4gbx400m. Pietika gan grīdām, gan arī ūdens apgādei. Šīs arī jau iepirku vecajos labajos laikos, kad cilvēkus vēl nešķiroja.
Caurules iztinu ar griestos iekārtu DIY iztīšanas palīgierīci:
Pašas caurules pie sieta stiprināju ar savilcēm. Rupji uzmetot skaitu, varētu būt ka izgāja kkur 5000 mazās 2.5mm savilces un kkur 2000 lielās 3.6mm savilces. Bija ko iesvīst. Sekojošās bildēs jau būs redzams apkopojums ar gala rezultātu, vietām jau būs salikti xps distancerīši, lai piepaceltu sietu! Caurules vilku pirmo reizi mūžā, tāpēc šur tur varbūt varēja kko bik savādāk/citādāk, bet nu kas ir ar to jāsadzīvo.
Trīs sieti palika pāri un tos uzliku vēl vienā kārtā virs caurulēm pie ieejas un abiem lielajiem logiem.
Un tad atbrauca pats estrich. Tur arī, protams, neiztika bez piedzīvojumiem. Estricham smiltis beidzās, jo es nebiju baigi pedantiksi sekojis līdzi horizontam un vietām estrich aizgāja līdz pat 10cm. Šo sāpi gan ātri atrisinājām ar papildus materiālu atvešanu.
Esi mega pedantiski piegājis! Katrā stūrītī ielocīts kāds līkumiņš 🙂
Kas ir tās melnās joslas? Hidroizolācija?
Pēc Uponor pamācības vietās kur plānojas deformācijas šuves trubas jāliek gofrā.
PatīkPatīk
melnais ir hidroizolācija, klājot plēvi biju kkā iedomājies ka tā vajag. Ar gofrām es baigi neiespringu jo visur man ir nepārtraukts armējums.
PatīkPatīk
Ha, gribēju jau rakstīt, ka uz putuplasta guļošs armējums nav nekāds armējums, bet skatos bildēs siets visur ir piepacelts.
PatīkPatīk
Trubas zem spiediena netestēji pirms estrikta? Drošāk esot turēt zem spiediena, lai ja ieklāšanas laikā tiek sabojātas, to uzreiz var pamanīt.
Cik ilgs laiks paiet, lai uztaisītu vienu kontūru ar savilcējiem?
PatīkPatīk
Cik nācies redzēt, plātņveida pamatu gadijumā to vispār neviens nedara, jo citādi pa brīvdienām kolektoram pieaugs kājas. Nu tas mana teorija, varbūt ir citi iemesli. Vismaz par savējo Uponor es diezgan uztraucos, kad viņš palika viens objektā 🙂
PatīkPublicējis 1 person
Viss (kolektori) bija sapirkts, bet kā jau Ivars saka negribējās tos kolektorus atstāt tur karājoties uz vairākām dienām (nebūtu vienas dienas darbs). Plus vēl man nav sienu kur kolektoru piestiprināt, sanāktu tāds ķepuļepu uz puņķiem karājoties instalācija. Protams, ja darbus veiktu kāda brigāde tad es tādu haltūrēšanu nebūtu atļāvis.
Kontūru vilkšana bija dažāda, pirmo kontūru vilku (mācījos vilkt) vienu veselu dienu! To pašu kontūru nācās pārvilkt jo pārāk daudz vietās sačakarēju caurules. Vēlāk jau gāja stipri raitāk- 3-4 kontūri dienā! Kontūru garumu turēju 60-70m.
PatīkPatīk
Vai nebūtu bijis labi jau ar 150x150mm aci armatūrs sietam? Kādreiz kad strādāju santehnikā un vilkām siltās grīdas mēs tikai izmantojām 150x150mm armturs sietu ! Nēsmu gan meklējis oficiālu informāciju kāds būtu pareizs atālum starp trubām!
PatīkPatīk
Attālums starp trubām ir galvenokārt atkarīgs no apkures veida kuru tu lieto un ēkas siltuma zudumiem un maciņa biezuma. Attālums var staigāt no 5 līdz 30cm. Man plānojas siltumsūknis un tur ir savi iemesli kāpēc izvēlēties tieši tādu soli!
PatīkPublicējis 1 person